Kāpēc somi Liepājas baznīcā aizdedz sveces?23

Jēgeri ierakumos pie Rīgas jūras līča.

Pirmās ugunsnskristības jēgeru bataljons, kurā bija 1254 somi un 203 vācieši, piedzīvoja 1916.gada jūnijā pie Misas upes. Viņu cīņas vietas bija Iecava, Ķekava, Smārde un Klapkalnciems. Šajās kaujās 11 somi zaudēja savas dzīvības, bet vēl vairāk, 15 somi nomira no slimībām.

Jēgeri Liepājā pie Apšu ielas kazarmām.

Pēc 1917.gada ziemas kaujām jēgeru bataljonu pārvieto uz Liepāju, kur turpinās apmācības. Ierindniekiem vecajās cara armijas kazarmās neklājās viegli- mocīja parazīti, arī ar apģērbu un pārtiku bija problēmas. Labāk klājās virsniekiem, kuri mitinājās viesnīcā ‘’Kronštat’’ un pat liepājnieku mājās.

Jēgeri autoapmācībā Liepājā.

Bet visvairāk somi gaidīja, kad varēs atgriezties mājās. Bet līdz tam laikam viņi mācījās veikt iznīcināšanas un sabotāžas operācijas, motociklu, automašinu un pat motorlaivu vadīšanu.

Jēgeri ne tikai mācījās karot, bet vaļas brīžos arī rakstīja. Un ne tikai vēstules uz mājām. Šeit tika uzrakstīta pirmā Somijas militārā rokasgrāmata un Komandu vārdnīca somu valodā. Kaprālis, nodaļas komandiera vietnieks Heikki Nurmio sacerēja dzejoli ‘’Jēgeru maršs’’, kuru nosūta uz Somijā izsludināto Militārās mūzikas konkursu. Janam Sibēliusam dzejolis iepatīkas un trijās dienās tiek uzrakstīta mūzika. Pirmo reizi maršs izskan Liepājā 1917.gada 28.novembrī un tikai decembrī tas izskan arī Somijā. Maršs vēl šodien tiek atskaņots prezidenta pilī, kad tiek sveikti Mannerheima krusta kavalieri. Pēc atgriešanās Dzimtenē Nurmio izdod arī savu ‘’Jēgera dienasgrāmatu’’- par piedzīvoto vācu armijā.

Somu jēgeri Liepājā 1918.gads.

Pirmie jēgeri Dzimtenē atgriezās vēl pirms oficiālās Somijas neatkarības pasludināšanas. Pirmā grupa, astoņi kājnieki ar kravu kuģi ‘’Equity’’uz Somiju aizveda 7000 šautenes, 2 600 000 patronas un 4500 granātas, ko izkrāva Larsmo arhipelāga salās. Šai grupai sekoja vēl nelielas grupas, kuras arī nogādāja ieročus. Pēc neatkarības pasludināšanas sākās cīņa par varu starp somu sociālistiem- Sarkano gvardi un Balto gvardi, ko vadīja ģenerālis Mannerheims. Somijas valdības vadītājs Pērs Svinhūfvuds baidījās zaudēt sarkanajien un griezās pie Vācijas pēc palīdzības. 1918.gada 5.februārī somu jēgeru bataljons tika izformēts un pie viņiem Liepājā ieradās valdības pilnvarots komandieris Vilhelms Theslefs, kurš 1130 jēgeriem piešķīra somu armijas dienesta pakāpes- armija ieguva 403 virsniekus un 727 apakšvirsniekus ar militāru pieredzi un labu apmācību.

Pēdējā jēgeru bataljona parāde Vāsas tirgus laukumā 1918.gada 26.februārī. Parādi pieņem ģenerālis Mannerheims.

1918.gada 13.februārī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā tika iesvētīts Jēgeru bataljona karogs un tika dots karavīru zvērests Somijas likumīgajai valdībai. Pēc tam jēgeri Liepāju pameta. Dažādu iemeslu dēļ ne visi atgriezās Somijā, daži palika Vācijā, bet 950 jēgeri 25.februārī ieradās Vāsā. Nākošajā dienā vēl pēdējo reizi kopā nomaršēja un pēc tam devās uz savām jaunajām darba vietām. Trīs gadu ilgais jēgeru posms svešumā bija beidzies un bija laiks apgūtais pielietot praksē savā Brīvības karā. Jēgeri, kā profesionāli apmācīti karavīri, kļuva par valsts armijas vadības pamatu.

Somi atceras un godā šos drosmīgos vīrus un tāpēc nebrīnieties, ka ieejot Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā redzēsiet galdu uz kura viens otram blakus atrodas divi somiem svarīgi karogi. Arī Somijas valsts Aizsardzības spēku parādēs tie ir kopā- valsts un jēgeru karogs. Un pilsētas viesi no Somijas šeit aizdedzot sveces piemin tos, kuri izcīnījas savai tautai neatkarību.