Kā radušies Latvijas pilsētu nosaukumi ? ( 2. Daļa )2

Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais kuršu pils nosaukums ir bijis Kuldinga. Galotne -(i)nga ir parasta kuršu valodā, piemēram nosaukumā Kretinga. Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat pirmā pasaules gala beigām bija Goldingen. Kuršu valodas vārds Kuld- pārtapis parGold- vācu valodas dēļ, jo tajā Gold nozīmē "zelts".

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara.  Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle. Pilsēta bija svarīgs kuģbūvniecības centrs. 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu. Bet pilsēta savu nosaukumu ieguva no upes ventas, kas tek caur pilsētu un tā laika pili. ( Diemžēl Ventspils pilsētas vēstures informāciju, prakstiski neatradu, vairāk tikai pilsētas vēsturi )

Pilsētas nosaukums ir cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi (mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala zeme".

Pats izplatītākais variants - nosaukums Krāslava radies no latgaliešu vārda "krāsls" – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda "krāsla" – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau XI – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Daugavas sauca par "krasnaja luka" vai "krasnaja lava", t.i. "krasnaja" – skaists, "lava" - vieta, krēsls, dotajā gadījumā skaista vieta. Vēl vienā ziņā Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc esošiem nostāstiem 10. gadsimtā Krāslava piederēja Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecēja Kijevas kņazs Vladimirs. Par Rognedas dzīves vietu Krāslavā tiek norādīts Teātra kalns, kas savu nosaukumu ieguva daudz vēlāk.  Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas (Gorislava – Kroslova) vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās skaidrojums.

Doble Dobelene, Doblen, Доблень, Dobele. Tās ir nelielās Zemgales pilsētas vārda variācijas dažādos laikos. Dobeles vārda izcelsme acīmredzot jāmeklē bezgala tālos aizlaikos, kad pirms 35 vai varbūt pat 290 miljoniem gadu te notikusi grandioza kosmiska katastrofa, nokrītot varenam meteorītam, kas izveidoja padziļinājumu 4,5 kilometru diametrā. Dobeles krāteris gan ir iekļauts Eiropas nozīmīgāko krāteru sarakstā, diemžēl vairs nav pamanāms klasiskā formā, jo, gadsimtiem ritot, krāteri piepildīja bieza nogulumiežu kārta. Šo ieplaku vēlāk sākušas apdzīvot ciltis, kas ir zemgaļu priekšteči. Tā kā apdzīvotā vieta izveidojusies meteorīta krātera vietā – dobē, vietējie ļaudis to nodēvējuši par Dobi, vēlāk tā kļuvusi par Dobeli. Patiešām, iebraucot pilsētā no Īles vai Apguldes puses, var labi saskatīt, ka Dobele ērti iekārtojusies iedobē. Savukārt, lūkojoties no mājas piektā stāva lodžijas pāri Bērzes upes ielejai, tieši acu augstumā būs pārupes mājas un vēl augstāk līdz horizontam – tīrumi un meži. Tādējādi saulainā ceriņu, ābolu un sniegavīru galvaspilsēta Dobele sev var pievienot vēl vienu titulu – meteorīta pilsēta.

Tiek uzskatīts, ka Rīgas vārds cēlies no upes, kuras krastā tā radusies. Šīs upes nosaukumi dažādos avotos variējas dažādi – Rīgas upe, Rīdzene, Rīdziņa. Par tā izcelsmi īstas skaidrības nav, bet galvenais ir skaidrs – vārds, saglabājoties Rīgas nosaukumā, ir pārdzīvojis savu sākotnējo nesēju. Jo šīs upes diemžēl vairs nav.

Gadsimtu gaitā upes gultne pakāpeniski sašaurinājusies, jo rīdziniekiem bijis paradums dažādus atkritumus, būvgružus un pat kūtsmēslus izbērt Rīdziņā. Nav līdzējuši ne rātes izdotie atkārtotie aizliegumi, ne arī vairākkārtējā gultnes tīrīšana. Sevišķi straujš upes izzušanas process bijis 17. gs., kad, ceļot pilsētas nocietinājumus, augšteci norobežoja zemes vaļņi, Rīdziņai kļūstot par stāvoša ūdens baseinu.

Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu. Gadsimtu laikā Bauska piedzīvojusi uzplaukumu, iznīcības un karu periodus, kam atkal sekojusi jauna izaugsme. Bauskas pilsētas izcelšanās saistīta ar Bauskas pili un pie tās izaugušo Vairogmiestu. 17. gadsimtā Bauska tiek uzskatīta par Kurzemes hercogistes trešo lielāko pilsētu. Tai bija regulārs kvartālu plānojums, ko veidoja divas galvenās Mēmelei paralēlās ielas, tirgus laukums ar rātsnamu, divas luterāņu baznīcas un vienstāva koka ēku apbūve.

"Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodā "kek"- nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)"- "mitrināt, aprasināt, tecēt". (Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: līču loču paralēli Daugavai, bet vidustecē daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā).