Kā radušies Latvijas pilsētu nosaukumi ?22

Zemgales sirds viennozīmīgi ir Jelgava. Tās senākais nosaukums bijis Mītava, kas cēlies no vārdiem "mīt, mainīt" un norāda uz mīšanas un maiņas vietu. Šo nosaukumu vairāk lietojuši cittautieši. No 17. gadsimta pilsētas nosaukums ir Jelgava, tas saistās ar pilsētas ģeogrāfisko atrašanās vietu -apvidvārds "jelgs" nozīmē zems, mitrs un "jelga" - purvaina vieta.

Siguldas vietvārda izcelsmei pastāv dažādas versijas. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukuma Segewold (Siegewald, Sygewalde) atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā. Kā vēsta Latviešu Indriķa hronika,  Siguldas nosaukums radies 13. gadsmita sākumā formā "Sygewalde". Šāds nosaukums dots jaunuzceltajai Zobenbrāļu ordeņa pilij un gandrīz līdz pašām hronikas beigām tas lietots tikai šīs pils apzīmēšanai. Siguldas novada senākais nosaukums bijis Satezele un tā centrs bijusi Satezeles pils tagadējā Lībju kalnā. Pēc tam, kad Satezele 1212. gada nemieros tika nopostīta, Siguldas pils vārds pārgāja uz apkārtējo novadu.

Vēlākā Krievijas imperatore Katrīna I esot dzimusi tieši Ogres upes krastos. iespējams, tieši Katrīnas kāre uz kādreiz Ogres upē tik bagātīgi mītošajiem zušiem bijusi viena no Ogres nosaukuma izcelšanās ierosmēm, jo kāda latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krieviski- ugri), no kā esot cēlies Ogres upes vārds un līdz ar to arī apdzīvotās vietas nosaukums. Ogre pirmo reizi minēta Latviešu Indriķa hronikā, kur aprakstītas senču pilis. Arī šeit tiek apstiprināts, ka nosaukumu apdzīvotā vieta ieguvusi no Ogres upes.

Ikšķiles apvidus ir viena no vissenāk pieminētajām vietām Latvijā. Apkaimē dzīvojušas Daugavas lībiešu ciltis. 1185. gadā lībiešu ciemā, ko paši lībieši nodēvēja par Üxküll (Daugavas lībiešu valodā nosaukums "ÜX KÜLLA" nozīmē- "viens ciems" vai "pirmā apmetne") vācu krustneši uzcēla baznīcu – pirmo mūra celtni Baltijā, 1186. gadā tai blakus pili, kur Meinardu ordinēja par Ikšķiles bīskapu. Vēl šodien Daugavā uz Svētā Meinarda salas atrodas Ikšķiles baznīcas drupas, kas ir senākā mūra celtne Baltijā

1323. gadā - Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām. Tas liecina, ka tā ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos un dokumentos atšķirīgi tiek rakstīts pilsētas nosaukums – Wolmaria, Wolmahr, Waldemer, Wolmar. Pār tā izcelšanos ir dažādas versijas, no kurām populārākās divas. Viena saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212. gadā - Rīgas bīskaps Alberts ieceļ par novada fogtu (soģi). Otra vēsta par Dānijas karali Valdemāru, kuram kādā kaujā ar Livonijas iedzīvotājiem uzvarēt palīdzējis no debesīm atsūtīts karogs. Valmieras TIC min arī kādu teiku saistībā ar Valmieras vārdu. Senākos laikos Valmierā daudz ceļojuši arī svešzemju tirgotāji, tiem vajadzējis nokļūt no vienas upes krasta otrā. Tad nu pie Valmieras strādājis kāds pārcēlājs, kurš uz plosta labprāt ļaudis pārcēlis. Viņam bijis nikns suns vārdā Valis. Tā kā tas bijis dikti sirdīgs un visus aprējis, pārcēlājs to nav ņēmis līdzi uz plosta un krastā paliekošo suni apsaucis: "Vali! Mierā!"Pasažieri nav sapratuši vietējo valodu un domājuši, ka pārcēlājs daudzina pilsētas vārdu. No tā laika ar pilsēta pie sava vārda tikusi. Ja tā ieskatās, tad leģenda par Vali, iespējams, dzīvo vēl šodien, jo jaunais centra tilts pāri Gaujai mazliet atgādina Vaļa ribas.

Vēsturiski Jurmalas kūrortpilsēta ir veidojusies no atsevišķām peldvietām/ kūrortiem. Pirmo reizi vārds "Jūrmala" parādās 1920. gadā, kad tiek izveidota Rīgas Jūrmala, kas pazīstama arī kā Baltijas Rivjēra. 1946. gadā pilsēta tiek iekļauta Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajons. Kā patstāvīga pilsēta, apvienojot Rīgas Jūrmalu, Sloku un Ķemerus, tiek izveidota 1959. gada 11. novembrī, kļūstot par Republikas pakļautības kūrortpilsētu Jūrmalu

Pilsētas senākā nosaukuma Cēsis  izcelsmi valodnieki  meklējuši slāvu, somu ugru un baltu valodās. Viena no versijām, kas saistīta ar vārda Cēsis nozīmi, ir saistīta ar tā lībisko (somu ugru valodu grupa) izcelsmi. Ir bijis tā, ka pie Cēsīm esošā upe Gauja daļēji norobežoja lībiešu un latgaļu apdzīvotās teritorijas. Ja kāds lībietis vēlējies norādīt turp, kur tagad atrodas  mūsu pilsēta, viņš teicis vārdu, kas šodien skan "Cēsis". Toreiz tas nozīmēja "tur pāri upei". Kā stāsta Livonijas Indriķa hronika,  1206. gadā Cēsu pusē nonāca priesteris Daniels un atrada te Riekstu kalnā dzīvojošos vendus. Viņš šai vietai deva nosaukumu Wenden, kas tika lietots teju 700 gadus. Sākoties latviešu tautas atmodai, literatūrā, periodikā un sadzīvē aizvien biežāk vāciskā Wenden vietā lietoja seno nosaukumu Cēsis. Oficiālajos dokumentos pilsētas nosaukumu Wenden lietoja līdz pat Krievijas impērijas sabrukumam 1917. gadā. Pētniekiem  līdz šim  nav izdevies noskaidrot, kad ir pieņemts lēmums lietot tikai nosaukumu Cēsis. Var jau būt, ka tāda lēmuma nemaz nav bijis.