Reiz Askanija Novas rezervātā dzīvoja traks profesors,kurš uz nebēdu producēja visādus dīvainus kustoņus- krustoja zebru ar ēzeli, zubru un mājas govi, govi un antilopi, jūras cūciņu un trusi un tā tālāk, procesā pilnveidojoties mākslīgajā apaugļošanā. Ģenētika bija jauna zinātne, un eksistēja viedoklis, ka šādā veidā varēs radīt visādus jaunus mājdzīvniekus ar visādām jaukām īpašībām. Būtu tak jauki, ja govi varētu sakrustot ar lāci un govlācis varētu uzrāpties kokā paēsties ābolus..
Kā no mērkaķa uztaisīt cilvēku31
884
2
Un tad profesora Iļjas Ivanova galvā uzausa gaiša ideja- ka būtu labi sakrustot cilvēku un pērtiķi. Šī ideja nebija diez ko populāra, kamēr vēl bija ļaunais cara režīms. Bet!- tad atnāca gaišais sociālisms, uzlēca Staļina saulīte un plānprātīgās Ivanova idejas sāka rādīties tīri simpatiskas.Būtu tak jauki, ja sievietes varētu pievērsties vispasaules revolūcijai, komunisma celtniecībai un viskaut kam tādam un bērnus viņu vieta dzemdētu atlasītas proletāriskas pērtiķenes. Ivanovam izdevās tiktāl nodullināt padomju varasvīrus, ka, neskatoties uz to, ka valstī valdīja haoss un bads, viņam tika izsniegta apaļa summiņa ...eksperimentiem Franču Gvinejā
Buržuāziskās paliekas, Ivanova kolēģi, gan mēģināja protestēt, ka no šīs vājprātīgās avantūras nekas gudrs nesanākšot, bet Ivanovs bija pārliecinošs «Hibrīda cilvēks, kurš atbilst antropoīdam, no dzimšanas augs ātrāk, nekā parastais, trīs- četru gadu vecumā sasniegs neticamu spēku, būs daudz nejūtīgaāks pret sāpēm, neizvēlīgs barības ziņā, no visām izpriecām dos priekšroku dzimumdziņas apmierināšanai. Viņš būs viegli vadāms un paklausīgs. Izmantošanas iespējas bezgalīgas- no darba grūtos apstākļos līdz karadienestam».
Un tā- Ivanovs sāka realizēt savu projektu, visus izdevumus precīzi iegrāmatodams zem nosaukuma " vietējo iedzīvotāju speciālie pakalpojumi" Ivanovs bija dzirdējis,ka gorillas nekad neuzbrūk sievietēm, bet reizēm viņas nolaupa un stājas ar viņām hm...attiecībās. Un kāpēc lai no šīm attiecībām nerastos hibrīdu bērniņi, kāpēc ne? Sastrādāšanās ar vietējiem kadriem gan neveicās tā, kā cerēts- vietējie šausmīgi baidījās no lielajiem pērtiķiem, neprata seksuāli apieties ar šimpanzēm un atbildīgos momentos paši laidās kokos.
Ivanovam nācās rakstīt uz Maskavu "1927. gada pavasarī krustošanas eksperimentus sākt neizdevās, jo atrast par maksu sievietes iezemietes šim nolūkam izrādījas neiespējami" No turienes atnāca jestra atbilde, ka esot krietni daudz komjauniešu entuziastu, kuri esot gatavi piedalīties eksperimentos, lai apgāztu reliģiskos aizspriedumus. Un Ivanovs ar prieku atgriezās sociālistiskajā dzimtenē, lai turpmākos eksperimentus veiktu Suhumi pērtiķu dārzā, ar lielam pūlēm piedabūjis vietējos noķert viņam dažus dzīvus pērtiķus. Tālāk darbs norisinājās vislielākajā slepenībā, tikpat rūpīgā drošībnieku kontrolē,kā atombumbas pētījumi Sarovā. Neveiksmes gan turpināja vajāt neveiksmīgo Ivanovu- kapitālistiskais orangutans no franču Gvinejas, lāga neizprazdams situāciju, gandrīz nožņaudza komjaunieti, kura pildīja partijas uzdevumu viņa būrī, tāpec eksperimentus Ivanovs mēģināja turpināt mākslīgi apaugļojot pērtiķu mātītes
Ap šo pašu laiku nāk klajā vēl viens Ivanova izgudrojums- makslīgā vagīna, vērtīga ierīce, kura atļauj...hm...bioloģisko produktu iegūt maksimali sterilā veidā, un izmēginājumi notiek, kā CCCP parasts,uz zaldātiņiem...
1927. gadā netālu no Maskavas nogāja no sliedēm vilciens, kas trauca uz galvaspilsētu, un cisterna ar “Spermatoksīnu” vai ko līdzīgu nosita nelaimīgu virspārmijnieka . Ševcova kazu, kā arī nolauza skaistu alkšņu puduri, kas bija gadījies šī šķidruma ceļā. Ārzemēs, saprotams, tūlīt pievērsa uzmanību faktam, ka padomju dzelzceļš pārvadā tik interesantus dzīvās dabas produktus tieši ar stratēģiskās kravas literiem un ka visā šai lietā iesaistītas arī armijas daļas.
Ap to laiku pērtiķu un padomju entuziastu krustošanas lietas savā aizsardzībā un aprūpē jau bija pārņēmusi speciāla KGB apakšnodaļa. Laboratorijās Suhumi savas pozīcijas sāka nostiprināt jaunās paaudzes zinātnieku kadri. Ivanovu un citus eksperimenta sācējus arvien biežāk sāka visvisādi politiski un administratīvi terorizēt, kamēr galīgi izēda no pērtiķu paradīzes. Ivanovs mira izsūtījumā Kazahstānā pēc tam, kad savu eksperimentu rezultātus mēģināja nosūtīt Pastēra institūtam Parīzē, jo KGB modrā acs neko neļāva publicēt Krievijā. It kā no slimības, bet visizplatītākā slimība toreiz CCCP bija lode pakausī...
Pēdējā reize, kad zinatnieku vidē tika runāts par Ivanova eksperimentiem, bija AIDS sakarā- ka tieši Ivanova vai vēl kāda krievu profesora Voronova eksperimenti (ar pērtiķu dziedzeru pārstādīšanu cilvēkiem) varētu būt vainīgi pie tā, ka šī slimība pārvarēja starpsugu barjeru un kļuva bīstama cilvēkiem.
