Visi zin, kas ir Jēzus Kristus. Vai vismaz domā, ka zin. Īstenība ir mazliet sarežģītāka un dīvaināka, par to arī būs šis raksts.
Jēzus Kristus mistērija85
979
7
Dīvaini ir tas, ka gandrīz pilnībā sakrīt divas leģendas: leģenda par Kristu un leģenda par Ozirisu, pie tam pēdējai ir vairāk kā 5000 gadu.
Stāsts sākas ar to, ka Kristus mātei parādījās eņģelis, kas teica: „Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, un viņa vārds tiks saukts – Jēzus”. Maza nianse – Marija bija nevainīga. Marijai tika arī apsolīts, ka dēls būs varens valdnieks un viņu sauks par Dieva dēlu. Jāatzīst, ka par krustā sišanu viņa netika informēta pat ne mazā šriftā zem līguma, kas var tikt traktēts kā patērētāja maldināšana. Tā vai savādāk, bet Marija teica: „Es esmu Tā Kunga kalpone”, un stāsts var sākties. Ozirisa māte arī tika informēta par dēla ieņemšanu, ar niansi, ka dēla tēvs ir varenais Ra un tiks viņš saukts par dievu-cilvēku.
Stāstā par Kristu figurē Dieva dēla dzimšana kūtiņā, kas jau ir gana interesanta, lai kalpotu par neskaitāmu Ziemassvētku ludziņu sižetu. Interesanti, ka Jēzus dzimšanu pavada zvaigznes parādīšanās, kā arī gani laukā dzird balsi no debesīm, kas vēsta, ka cilvēka dēls ir dzimis. Tāds pats mīts figurē arī stāstā par Ozīrisu - Ozīrisa dzimšanas laikā visā pasaulē esot bijusi dzirdama balss, ka vēstījusi: "Šis zemes valdnieks ir dzimis!"
Oziriss ir grieķu nosaukums. Senēģiptieši viņu sauca par Asaru – „visuredzošo.” Vēlāk Ozirisa vārds tika mainīts uz Serapis vārdu. Uzskatīja viņu gan par dievu, gan par cilvēku. Arī Kristu uzskatīja un vēl tagad uzskata gan par dievu, gan cilvēku. Oziriss kopā ar savem sekotājiem ieradās Ēģiptē apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras un organizēja tajā civilizāciju. Ēģiptieši esot bijuši tajā laikā gluži vēl kanibāli un neesot pazinuši ne maizi, ne vīnu. Iespējams, ka leģenda par ūdens pārvēršanu vīnā, ko esot veicis Kristus, radās tieši šeit. Ne velti kā svētais vakarēdiens tiek pasniegti tieši maize un vīns. Lai nu kā, bet pieaudzis Oziriss kļuva par pirmo Ēģiptes faraonu un apprecēja savu dvīņumāsu Izīdu. Dalot varu Ozīrisam tika piešķirta Lejasēģipte. Starp citu, vēsturnieki pēdējā laikā arvien biežāk izsaka pieņēmumus, ka arī Jēzus Kristus tomēr esot bijis precējies, un, ja tā bija Marija Magdalēna, tad pat evanģēlijā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka viņš to saucis par savu māsu. Nu, bet tas tā, pa jokam.
Ozirisam esot bijis ienaidnieks, viņa paša brālis Sets. Jāsaka, ka arī Kristum ienaidnieku netrūka. Reiz Oziriss devās prom uz citām zemēm un atstāja par galveno savu brāli Setu. Sets organizēja sazvērestību ar 72 dalībniekiem. Par godu Ozirisam, kad tas atgriezās, tika rīkotas greznas dzīres. Svētku kuminācijā bija paredzēta spēle, kad visiem bija jāguļas koka kastē un jāpiemēra vai tā derēs. Kaste bija pagatavota tieši Ozirisam. Kad viņš tajā iekāpa, sazvērinieki to aiztaisīja un ielaida Nīlā. Pēc trim dienām to atrada un Oziriss augšāmcēlās. Trīs mistiskas dienas. Tās figurē arī stāstā par Kristu un viņa augšāmcelšanos.
Cits variants vēsta, ka brālis viņu iemānīja lamatās un sacirta 14 gabalos, bet ķermeņa daļas izmētāja pa visu Ēģipti. Izīda atrada visus gabalus, un atdzīvināja vīru Aizkapa pasaulē. No atdzīvinātā Ozirisa Izīda tapa grūta un dzemdēja Horu. Vietu Ēģiptes tronī ieņēma Ozīrisa dēls Hors. Bet Oziriss palika Aizkapa pasaulē un kļuva par Aizkapa pasaules valdnieku. Kaut kā līdzīgi sanāk arī ar Kristu, viņš tagad sēž Dievam pie labās rokas, un paradīzē tiek tikai tie, kas viņam tic.
Interesanti ir arī tas, ka vienīgā lūgšana, ko pats Kristus rekomendēja kā labu esam, proti, Tēvreize, gandrīz vārds vārdā ir „Aklā Lūgšanas” teksts, atrasts Ēģiptē, krietni senāks par Kristu.
Paralēļu starp Ozirisu un Kristu ir tik daudz, ka vēsturnieki pat domā, ka ebreji vai kristieši vienkārši nošpikojuši šo leģendu, un Jēzus Kristus īstenībā nemaz neesot eksistējis. Man tomēr ir cita versija. Sākotnēji kristieši bija gnostiķi, tas nozīmē, ka viņi uztvēra materiālo, fizisko pasauli par sātana īpašumu un uzskatīja nāvi par atbrīvošanos no sātana verdzības. Par to runāja arī pats Kristus, uzsvērdams, ka tieši Dieva valstība ir tas, uz ko cilvēkam jātiecas, nevis jākrāj manta, ko kodes saēd. Cik zināms, Kristus biogrāfijā ir liels „baltais plankums”, gadi, par kuriem nav nekādas informācijas. Nav zināms, kur viņš ir bijis, nav zināms, ko viņš ir darījis. Daudzi domā, ka viņš ir bijis Indijā un tur smēlies jogu prasmes un filozofiju. Es neizslēdzu, ka viņš tur varēja būt bijis, bet es domāju, ka viņš bija arī Ēģiptē, kur leģenda par Ozirisu radīja viņā tik spēcīgu atbalsi, ka viņš nolēma realizēt šo leģendu dzīvē, piedodot tai jēgu, kas 2000 gadu laikā ir varējusi aizraut miljardiem cilvēku, proti – upurēšanos. Savu krustā sišanu viņš tika rūpīgi izplānojis, ieskaitot arī nodevību. Vienā no evanģēlijiem teikts, ka Jūda Iskariots, kas viņu nodeva par 30 sudraba grašiem, bija viņa mīļākais audzēknis, ne velti viņam bija uzticēta kopienas kase. Viņš lūdza Jūdam to izdarīt, tā bija Jūdas misija. Viņš to ļoti negribēja darīt, un pēc Kristus nāves viņš neesot varējis ar to samierināties un pakāries.
Tāda, lūk, Jēzus Kristus mistērija. Šoreiz gribētu atstāt aiz kadra to, vai Kristus tiešām augšāmcēlās kā Oziriss, vai arī nē. Interesanti ir tas, cik ļoti sakrīt viņu dzīves un to nobeigumi, tīšām vai netīšām. Un kā šķiet jums?
