"Patiesību par Rževu pateiks tikai tad, kad būs miruši visi, kas šo kauju komandēja"- teica kāds šīs kaujas veterāns personiskā sarunā. Tikai pēdējos gados vēsturnieki arhīvos apkopo atsevišķu karaspēku daļu arhīvus un tuvojas patiesajam kritušo skaitam, kurš visu laiku ir ticis slēpts. Arī Latvijā turpina atrast un apglabāt kritušo kareivju mirstīgās atliekas- Rževā šādos pasākumos apglabājamo skaits ir 700-1000.
II Pasaules kara lielākā asinspirts51
1405
0
Ja ir nepieejami precīzi krievu dati, ir vērts paskatīties vāciešu? Bet! Vācieši šajos jautājumos ir ne mazāk kautrīgi, un šajā gadījumā vācu pedantisms nelīdz. Arī vācu avotos ir runa par smagiem, ievērojamiem, milzīgiem zudējumiem- bet skaitļi ir, acīmredzot, tik drausmīgi, ka arī vācieši tos precīzi nekur nenosauc, pieticīgi pieminot armiju grupas "Centrs" 50-80% zaudējumus. Pat ģenerālis Grosmans, kurš šajā kaujā komandēja divīziju, savā grāmatā par Rževas kauju nenosauc skaitļus. Tikai mūsu laika vēsturnieku pētījumos parādās skaitlis- 400 000, kura precizitāti paši vācieši vēl joprojām negarantē.
Krievu oficiālais skaitlis- 600 000 jaunākajos pētījumos tiek stipri vien apstrīdēts, jo, pētījot arhīvos materiālus par atsevišķām karaspēka daļām, krievu vēsturnieki ir nonākuši līdz skaitlim 1 100 000 kritušo ( daļa dokumentu vai nu nav pieejami vai nav saglabājušies), bet daļa vēsturnieku kritušo skaitu krievu pusē vertē pat līdz 2 500 000- tas ir divas reizes vairāk, nekā apdziedātajā Staļingradas kaujā.
Vienīgais precīzais skaitlis attiecas uz civiliedzīvotājiem- no 40 000 cilvēkiem, kuri dzīvoja Rževā, pāri palika 248.
Pēc 15. mēnešiem kauju Rževa tā arī netika ieņemta- pēc sakāves pie Staļingradas "frontes līnijas saīsināšanas" rezultātā vācieši paši atstāja Rževu. Rževu dēvēja vienā pusē par "vārtiem uz Maskavu" otrā pusē "par vārtiem uz Berlīni" un abu valstu diktatori piešķīra šim frontes sektoram īpašu nozīmi.
Komandēja šo pasākumu četrkārtējais Padomju Savienības varonis maršals Žukovs- teorētiski viņš bija karavadonis, praktiski- čekists un slepkava. 15 mēnešus viņš meta pulku aiz pulka, divīziju aiz divīzijas uz absolūti bezjēdzīgu vācu nocietinājumu ieņemšanu. Mīnu lauki viņam nekad nebija problēma- viņš vienkārši dzina kareivjus tiem pāri. Ja uzbrukums kādā virzienā noslāpa, vācieši to pēc 5-10 dienām pārtrauca. Žukovs bezdomīgi vienā un tajā pašā virzienā dzina nāvē kareivjus 15 mēnešus pēc kārtas.Par cik Žukovs Rževu ar kauju neieņēma – vācieši mierīgi atkāpās, kad sākās spiediens no flangiem, - padomju oficiālā vēstures zinātne vispār neatzina šo kauju: Staļingrada bija, Kurska bija, bet Rževas nebija. Hrestomātiska ir Žukova frāze attiecībā uz milzīgajiem zaudējumiem: "Nekas, sievas vēl piedzemdēs"
Cilvēkiem ar vājākiem nerviem nelasīt!
"Mēs gājām uzbrukumā Rževai pāri līķu laukiem. Kauju gaitā bija izveidojušās daudzas "nāves ielejas" un "nāves birztalas". Tam, kurš tur nav bijis, to ir grūti iedomāties- kā tas īsti ir- vasaras saulē smirdoša masa, kura sastāv no tūkstošiem tārpu pārklātu cilvēku ķermeņu. Vasara, karstums, bezvējš- un priekšā tāda "nāves ieleja" Tā ir vāciešiem labi pārskatāma un apšaudāma. Ne paiet garām, ne to apiet nav ne mazākās iespējas : tai pāri iet telefona kabelis- tas ir pārsists, un atkal ir par jaunu jāsavieno. Lien pa līķiem, tie ir sagāzti trīs kārtās, piepūtušies, ņudz no tārpiem, no tiem nāk neaprakstāmi drausmīga salkana pūstošu cilvēku ķermeņu smaka. Šī smaka nekustīgi guļ virs ielejas. Šāviņa sprādziens iedzen tevi starp līķiem, zeme nodreb, līķi veļas tev virsū, nobārstot ar tārpiem, sejā iesitas smirdoņa, tu pielec kājās, nopurinies, un atkal- uz priekšu."
P.Muhins.
"Par Rževas placdarmu kaujas notika gan dienā, gan naktī. Gadījās, uzbrūkam, bet pēc tam atkal atgriežamies pār līķu laukiem un atkal ceļamies, skrienam, šaujam, ielaužamies vācu tranšejā un sitamies ar durkļiem un laidēm, kamēr no bataljona paliek pāri daži cilvēki. Tranšejās ir ūdens līdz ceļiem, bet zem ūdens ir mūsējo un vāciešu līķi, kaut kas mīksts un slidens vēl kustas zem kājām, un tu, balansējot virs šī nelīdzenā ierakuma dibena, izvairies no nāvīgajiem triecieniem un centies tos dot pats"
"Pretinieka artilērijas un mīnmetēju elles uguns gāzās pār mūsu tranšejām. Neiedomājams visu iespējamo tipu artilērijas bateriju un raķešu iekārtu daudzums.. Bumbvedēji un iznīcinātāji atlidoja un aizlidoja ar savu motoru griezīgajām skaņām. Mēs nekad nebijām redzējuši neko tādu. Dievs zina, ka mums aiz muguras jau bija smaga pagātne. Bet liekas, ka smagakais mūs tikai vēl gaidīja. . Vēl 500 metru līdz tuvākajai tranšejai. Ievainotie streipuļo uz mūsu pusi. Viņi saka, ka priekšā ir ļoti slikti. Ļoti lieli zaudējumi. Krievi iznīcināja mūsu tehniku un apbruņojumu, nolīdzināja mūsu pozīcijas līdz ar zemi. "
pulkvedis Augusts fon Kageneks
