Visi jau ir lasījuši rakstus par Japāņu mafiju, ko pazīst ar nosaukumu Yakuza, taču šoreiz es piedāvāju uzzināt mazāk zināmos faktus un detaļas par Yakuza darbības metodēm un tradīcijām, par kurām iepriekš droši vien neesi dzirdējis.
Fakti par YAKUZA45
2562
6
Japāņu organizētās noziedzības grupējumi ir līdzīgi kā Triādas citviet Āzijā, un Mafija rietumu pasaulē, tomēr yakuzu darbība un loma sabiedrībā ir ļoti atšķirīga no citiem noziedzinieku grupējumiem. Patiesībā, yakuza ir gandrīz meinstrīms. Viņiem ir savas biroju ēkas un piekritēji (katra pumpaina tīņa sapnis Japānā ir kļūt par yakuzu, nevis par popzvaigzni). Tenkas par yakuza gangsteriem tiek publicētas Japānas populārajās avīzēs un žurnālos.
Lasāmviela Yakuza cienītājiem.
Uzņemšanas rituāls
Jaunpienācējiem yakuza organizācijā ir jāpieņem padotā loma pret kādu pieredzējušu yakuzu (sponsoru). To sauc par kobun, burtiski tulkojot - "bērna loma". Yakuzām ir sarežģīta hierarhija ar daudziem līmeņiem, kuriem ir jāiziet cauri, lai kļūtu par kumicho - grupējuma galveno bosu.
Uzņemšanas rituāls jaunpienācējam sākās ar sakē dzeršanas ceremoniju, ko sauc par sakazukigoto. Jaunais sēž pretī savam oyabun, jeb "tēva lomai", kamēr citi yakuzas sagatavo dzērienu. Jaunpienācējam tiek ielieta neliela porcija, kamēr oyabun trauks ir pieliets līdz malām - tas atspoguļo viņu statusu. Katrs izdzer savu trauku un ar tiem apmainās. Tad trauki tiek vēlreiz papildināti un izdzerti, ar ko ceremonija arī ir galā. Sakē dzeršana Japāņu kultūrā ir izplatīts rituāls, kas simbolizē saiknes rašanos, šajā gadījumā - starp jauno yakuzu un viņa sponsoru. Sakazukigoto rituāls ceremonijai piešķir reliģiozu piedūrienu, tādēļ ceremonija bieži notiek sintoistu svētnīcā.
Yakuza Kā Labdari
Yakuza piegādā humāno palīdzību.
Kad 2011. gadā Japānā notika zemestrīce, Yakuza bija pirmie, kas devās uz katastrofas skartajām vietām ar palīdzību. Un šis nebija vienīgais gadījums, kad yakuza sniedza palīdzību cietušajiem, pirms to sāka darīt valdības dienesti. 1995. gadā, kad Japānas 5.lielākajā pilsētā Kobe notika zemestrīce, yakuza, izmantojot skūterus, laivas un helikopteru, piegādāja cilvēkiem nepieciešamo palīdzību vietās, uz kurām ceļi bija bloķēti.
Daži cilvēki uzskata, ka viņi izpalīdz cilvēkiem nedienās, jo yakuza sastāv no sabiedrības izstumtajiem, un tāpēc viņiem ir simpātijas pret cilvēkiem, kam nesaņemot palīdzību no valdības, rodas grūtības. Savukārt citi ir nedaudz ciniskāki, sakot, ka tas ir tikai PR triks, lai cilvēki nostātos jakudzu pusē. Pēc šādas labdarības akcijas policijai ir grūti dabūt sabiedrības atbalstu yakuzas vajāšanai.
Sokaiya
Par sokaiya sauc izspiešanas paveidu, ko yakuza praktizē plašos apmēros. Vispirms viņi nopērk kādas kompānijas kapitāldaļas, tikai tik daudz, lai iekļūtu akcionāru sapulcēs. Tad viņi par kompānijas bosiem uzrok tik daudz nepatīkamu informāciju, cik vien iespējams. Pēc tam viss notiek pēc plāna "samaksā mums, vai arī mēs atnāksim uz sapulci un tevi apkaunosim." Japānā kauns ir lielākais cilvēka bieds, tāpēc šī taktika parasti arī nostrādā.
Šajā shēmā unikāls ir tas, ka izspiešanas procesā tiek ievērota visaugstākā pieklājība. Draudi tiek izteikti netieši un tādā pašā veidā arī tiek saņemta samaksa. Piemēram, izspiedēji sarīko pasākumu - golfa turnīru vai skaistumkonkursu, un "pārdod" saviem upuriem biļetes uz pasākumu par summu, kādu vēlas saņemt par kukuli. Par yakuza upuriem ir kļuvušas arī lielākās Japāņu kompānijas. Izspiedējs Terubo Tei 1998. gadā tika notiesāts uz astoņiem mēnešiem cietumā par 22.3 miljonu jenu (164.000 eiro) izspiešanu no Mitsubishi vadības. Maksājums tika noformēts kā samaksa par atpūtas mājas īri.
1982. gadā sokaiya bija sasniegusi tādus apmērus, ka Japānas valdība ieviesa likumu, kas aizliedza kompānijām samaksāt izspiedējiem. Diemžēl, aizliegums neko daudz nemainīja, bet pamudināja yakuzas izdomāt izsmalcinātākus veidus kā izspiešanu nomaskēt.
Policijai ir tendence nopludināt noslēpumus, tāpēc ziņošana par izspiešanu visdrīzāk beigtos ar to, ka yakuzas par to uzzinātu un tik un tā izpaustu kompromitējošo informāciju. Turklāt kompāniju menedžeriem būtu jābaidās no yakuzu atriebības. 1994. gadā Fujifilm viceprezidents Juntaro Suzuki savās mājās tika noslepkavots ar samuraju zobenu, jo atteicās turpināt maksāt izspiedējiem.
Visefektīvākā taktika pret šo izspiešanu līdz šim ir saskaņot akcionāru sapulces ar citām kompānijām, jo izspiedēji nevar atrasties tik daudzās vietās vienlaicīgi. Dēļ sokaiya, 90% Japāņu kompānijas ikgadējās akcionāru sapulces rīko vienā un tajā pašā dienā.
Yubitsume
pirkstu protēzes
Kad yakuza izdara kaut ko tādu, ko viņiem nevajadzētu darīt, grēki ir jāizpērk brutālā veidā - nocērtot daļu no sava pirksta. Viņi sāk ar mazā pirkstiņa galu, bet turpinot grēkot, ir jāturpina arī griezt pirkstus. Šis process ir pazīstams kā yubitsume. Rezultātā, daudziem yakuzām daļēji vai pilnībā trūkst kreisās rokas mazais pirkstiņš. Dažiem trūkst arī citi pirksti. Gangsteriem, kas pamet grupējumu, ir grūti sabiedrībā noslēpt trūkstošos pirkstus, tādēļ Japānā ir liels pieprasījums pēc pirkstu protēzēm. Kāds ādas speciālists no Lielbritānijas, profesors Alans Robertss ir eksportējis uz Japānu tik daudz pirkstu protēzes, ka bijušie yakuzas viņam ir devuši iesauku 'Mr. Fingers'.
Yakuza grupējuma Yamaguchi-gumi galvenais boss Kenichi Shinoda.
Yakuza Magazine
Pagājušajā gadā, lielākais yakuza grupējums Yamaguchi-gumi, saviem 28 000 biedriem izdeva žurnālu Yamaguchi-gumi Shinpo. Žurnālā bija dzejoļi un raksti par makšķerēšanu. Žurnāls tika izdots, lai celtu gangsteru morāli.
Gangsteru Eksāmens
2009. gadā, Yamaguchi-gumi saviem biedriem ieviesa eksāmenu uz 12 lapām. Šis solis tika sperts pēc tam, kad valdība pastiprināja sodus par organizēto noziedzību. Tests bija grupējuma mēģinājums novērst yakuzu iekļūšanu nepatikšanās, nodrošinot, lai viņi pārzin likumus. Tests ietvēra dažādas tēmas, sākot ar atbrīvošanos no industriālajiem atkritumiem un beidzot ar transportlīdzekļu zādzībām.
Doma par tetovētiem gangsteriem, kas klasē svīst pie eksāmenu lapām var šķist uzjautrinoša, taču testa ieviešna daudz ko pastāsta par Japānas ekonomiku kopumā. Yakuza vienmēr ir bijuši Japānas ekonomikas rādītājs. Ja gangsteriem ir pienākuši slikti laiki, un viņi cenšas samazināt zaudējumus, tad tas nozīmē, ka visi pārējie ir tādā pašā situācijā.
Yakuza politikā
2012. gadā Japānas tieslietu ministrs Keishu Tanaka bija spiests atkāpties no amata, kad atklājās viņa saistība ar yakuza grupējumu. Tomēr saistība ar yakuzu ne vienmēr Japāņu politiķiem ir bijusi graujoša. Kādrēzējais Premjerministrs Nobusuke Kishi bija cieši saistīts ar Yamaguchi-gumi grupējumu. 1971. gadā viņš kopā ar citiem politiķiem iemaksāja drošības naudu par Yamaguchi-gumi bosu, kurš tika tiesāts par slepkavību. Viņš arī apmeklēja yakuzu kāzas un bēres.
Jakudzas vēlēšanu laikā darbojās kā politisko kampaņu aktīvisti un miesassargi. Turklāt yakuza bandas spēj nodrošināt vajadzīgajiem vēlēšanu kandidātiem noteiktu balsu skaitu. Kioto grupējuma Aizu Kotetsu priekšsēdētājs Tokutaro Takayama reiz lielījies, ka sagādājis 30 000 balsu, lai ievēlētu prefektūras gubernatoru. Visspilgtāk no premjerministriem izcēlies Noboru Takeshita, kurš kļuva par premjerministru 1987. gadā. Kad viņam pirms vēlēšanām traucēja politiskie konkurenti, viņš griezās pie Tokijas lielākās jakudzu bandas Inagawa-kai. Problēma ar konkurentiem ātri tika "atrisināta", bet visiem kļuva skaidrs, cik ērti Japānas valdošā elite jutās kopā ar organizētās noziedzības grupējumiem.
Tas arī pagaidām viss. Paldies, ka izlasīji. Ja patika, neaizmirsti nospiest +
