Mēģināju atrast interesantus faktus par Marsu. Ceru ka nav bijuši un ka bija jums nezināmi. Veiksmīgu skatīšanos.
Ja gribat vēl dodiet ziņu.
Citi interesanti fakti par kosmosu - http://www.spoki.lv/profils/fischer
Fakti par Marsu.62
1217
5
Marsa diametrs ir apmēram puse no Zemes diametra- 6800 km. Marsa masa ir tikai 10% no Zemes masas. Virsmas gravitācija ir tikai 37% spēcīga, salīdzinot ar gravitāciju uz Zemi. Tas nozīmē, ka uz Marsa tu lēktu 3 reizes augstāk nekā uz Zemes.
Pirms 1. izsūtītā kosmosa kuģa, kas devās ceļā uz Marsu 1965. gadā, neviens nebija Marsu redzējis tuvumā. Tumšie pleķi uz sarkanās planētas virsmas tika interpretēti kā ezeri vai okeāni, un daži cilvēki pat domāja, ka viņi redz melnas līnijas šķērsojot planētas virsmu. Viņi iztēlojās, ka tās varētu būt apūdeņošanas kanāli, ko izrakusi kāda mirstoša civilizācija. Tas viss kļuva par optisko ilūziju, un Marss ir kā sauss, smilšains tuksnesis.
Uz Marsa varbūt nava okeāni, upes vai ezeri, taču NASA kosmosa kuģis "Mars Odyssey" atklāja milzīgus ūdens krājumus zem Marsa virsmas, pa visu planētu- ledus formā. "The Pheonix" misija ir devusies uz Marsu meklēt ledu zem zemes pie ziemeļu polārā loka. Tai uz klāja ir visi nepieciešamie darbarīki, lai izanalizētu ledu un redzēt, vai ir kādas pēdas par šībrīža vai seno dzīvību uz Marsa.
Garākais kalns saules sistēmā ir Olimpa masīvs uz Marsa. Tas sniedzas 27 km. Olimpa masīvs ir vairogvulkāns, gluži kā Havajās "Mauna Kea" un izveidojies vairāk kā miljardu gadu laikā. Nedaudz lavas, kas izplūst no vulkāna ir tik jauna, ka planētu zinātnieki domā, ka tas vēl jo projām ir aktīvs.
Viena no īpatnākajām lietām uz Marsa virsmas ir "Valles Marineris" kanjons. Tas stiepjas 4 000 km pa Marsa ekvatoru un vietām ir 7 km dziļš. Ja šo kanjonu varētu pārvietot uz Zemi, tad tas sadalītu Ameriku 2 daļās.
Gan Zeme, gan Marss ir sadūrušies ar milzīgiem asteroīdiem. Kā arī spēcīgākie sadūrieni ir spējuši no Marsa atraut zemes gabalus. Tāda veida meteorīti var ceļot par saules sistēmu vairāku miljonus gadu, kamēr tie ietriecas kādā no planētām. Daži tādi ir ietriekušies arī Zemē, un zinātnieki identificēja tos. Marsa niecīgā atmosfēra tika iesprostota ar meteorītiem, un tādā veidā zinātniekiem bija iespēja izstudēt Marsa atmosfēru, pirms tur sūtīt kosmosa kuģi.
Marsam ir 2, niecīgi, asteroīda lielumā pavadoņi- Fobos un Deimos. Fobosa griežas ap Marsu tik zemu augstumu, ka tas sasķīdīs Marsa gravitācijas ietekmē. Tas izdzīvos kā gredzens ap Marsu dažus gadus, bet pēc tam gruveši sāks "līt" uz Marsu. Zinātnieki nav pārliecināti, kad tas notiks. Atrākais, kad tas varētu notikt ir 10 miljonu gadu ātrākais un vēlākais 50 miljonu gadu kopš sī brīža.
Ja tu censtos uzkāpt uz Marsa virsmas bez skafandra, tu nomirstu uzreiz. Ļoti aukstā temperatūra varētu būt problēma, bet vēl ļaunāk ir ar "tievo" atmosfēru. Gaisa spiediens, ko jūs izjustu uz Marsa virsmas ir tikai 1% no tā ko jūs izjūtat uz Zemes virsmas. Marsa atmosgēra sastāv no 95% oglekļa dioksīda, 3% slāpekļa, 1.6% argona un nedaudz no ūdens un skābekļa.
Šobrīd uz Marsa ir 3 nolaidušies kosmosa kuģi, NASA "Spirit" un "Opportunity" auto, kā arī "Phoenix Mars" auto. Un ir 3 satelīti, kas novēro visu no orbītas: NASA "Mars Reconnaissance Orbiter", "Mars Oddyssey" un ESA "Mars Express". Neviena planēta saules sistēmā nav tik labi izstudēta un izpētīta kā Marss.
Katrus 2 gadus Marss un Zeme nostājas tā, ka misijās uz Marsu tiek uztērēts minimālākais daudzums degvielas. NASA ir plāns aizsūtīt vienu no labākajiem kuģiem misijā uz Marsu. Tas būs SUV izmēra laboratorija, kura spēs lēnām šķērsot Marsa virsmu mēnesi pēc mēneša un meklēt pagātnē vai tagadnē atstātas pēdas par dzīvību. Nākotnē būs iespējams ar lidmašīnu un gaisa balonu doties misijās, lai atvestu gabaliņu no Marsa uz Zemi. Un vienu dienu cilvēki spērs soli uz sarkanās planētas. Varbūt pat jau mūsu dzīves laikā.
