10 zinātnieku eksperimenti, kas varēja pielikt punktu dzīvības eksistencei uz Zemes.
Eksperimenti, kas gandrīz iznīcināja pasauli63
1868
7
Urbjot Kolas pussalā
1970. gadā Padomju Savienībā nolēma urbt, cik vien dziļi var. Burtiskā nozīmē. Urbums Kolas pussalā, par kuru daudzi jau noteikti ir dzirdējuši, sasniedza 12 kilometru dziļumu 1994. gadā. Lai gan Zemes garoza sasniedz 30 līdz 50 kilometru biezumu, tomēr daudzi zinātnieki toreiz nobažījās par šo eksperimentu. Viņi izvirzīja teoriju, ka tik dziļš urbums varētu radīt izmaiņas dabiskajā plātņu kustībā un atbrīvot spēcīgus seismiskos spēkus, kas radītu neredzēta mēroga zemestrīces. Tāds scenārijis tik tiešām ir iespējams, bet tikai tad, ja urbj vai spridzina plātņu lūzumpunktos, ko starp citu arī izmēģinās.
Jaunzēlandes cunami bumba
Līdz šim Jaunzēlande bija vairāk pazīstama kā Gredzenu Pavēlnieka zeme. Ja godīgi, tad par šo valsti vispār maz ziņas mēs dzirdam. Taču tā nebija 1944. gadā, kad Jaunzēlande sāka eksperimentēt ar bumbām, kas mākslīgi radītu cunami viļņus. Militārie zinātnieki darbojas Project Seal ietvaros. Pēc tūkstošiem izmēģinājuma sprādzieniem viņi pārtrauca projektu, jo radās problēmas sprādziena vilni raidīt horizontāli. Un labi, ka tā, jo pretējā gadījumā cunami bumbas mūsdienās būtu ikdiena.
Operation Cirrus
1940. gadā ASV valdība eksperimentēja ar to, lai varētu mākslīgi novirzīt viesuļvētras. Teju simts kilogrami sausā ledus tika izkaisīti kādas viesuļvētras priekšā. Eksperiments izdevās, jo vētra tiešām mainīja virzienu, tikai uz pilnīgi neparedzēto pusi. Tā skāra Džordžijas štatu, nogalināja vismaz vienu cilvēku un radīja 200 miljonus dolāru vērtus zaudējumus. Pēc ši gadījuma ASV parakstīja konvenciju, ka ar laikapstākļu mainīšanu kara nolūkos vairs neekspirementēs. Ticēt, ka tā tiešām ir? Tas paliek katra paša ziņā.
Project Mercury and Volcano
Laika posmā no 1987. gada līdz 1992. gadam Padomjus Savienība eksperimentēja ar atombumbu sprādzieniem pazemē. Mērķis bija iemācīties izjaukt tektonisko plātņu kustību un zemes elektromagnētisko lauku, lai varētu šīs spējas izmantot kara mākslā. Tas notika Project Mercury un Project Volcano ietvaros. Izklausās pēc ļauna zinātnieka domām no sūdīga bojevika, bet četrus izmēģinājumus Sarkanajiem izdevās veikt. Dzīt jokus ar tektoniskajām plātnēm labāk nevajag, jo viss var negaidīti pagriezties pret tevi pašu. To saprata arī Padomju Savienība un parakstīja Convention on the Prohibition of Military or Any Other Hostile Use of Environmental Modification Techniques.
Naftu ēdošas baktērijas
1970. gadu vidū General Electric R&D zinātniece Ananda Čakrabartija iepazīstināja pasauli ar plazmīdu, kas spēj pārvērst Pseudomonas putida baktēriju par petroleju pārstrādājošu organismu. Čakrabartija cerēja, ka šo baktēriju varēs izmantot, lai satīrītu izlijušo naftu okeānos un jūrās, kas nodara lielu postu ekosistēmai. Ideja laba, bet to noraidīja, jo domāja, ka šāda baktērija var sākt uzvesties neparedzami, nodarot vēl lielāku postu, piemēram, sāktu nekontrolējami vairoties un pārņemt pasauli.
Negadījums ar melno caurumu
2000. gada mijkrēslī Ņujorkā sāka darboties Relativistic Heavy Ion Collider, kas ir lielā hadronu kolaidera mazais variants. Jau tad visi nobijās, ka šis monstrs varētu radīt melno caurumu, kas aprītu visu planētu. Tādas pašas spekulācijas parādījās, kad CERN sāka triekt kopā savus protonu kūļus. Teorētiski melno caurumu, protams, var radīt, bet tam būtu vajadzīga daudz lielāka enerģija daļiņu sadursmēm nekā tiek izmantota šobrīd.
ASV eksperimentē ar sēnīti
Magnaporthe grisea sēnīte rādas murgos visiem rīsu un kviešu audzētājiem. Šī sēnīte spēj vienas nakts laikā savairoties milzīgās teritorijās, izplatot savas sporas un padarot sējumus nekam nederīgus. Taču Aukstā Kara laikā ASV centās radīt šis sēnītes militāro formu, kuru varētu izmantot aerosolu vai bumbu veidā. Nav zināms, kur šie pētījumi apstājās, taču, ja visu pasauli aplipinās ar Magnaporthe grisea, tad rīsiem un kviešiem var pateikt uzredzēšanos.
Starfish Prime
Uzspridzināt atombumbu ārpus planētas robežām? Kuram, gan pietiktu drosmes kaut ko tādu pamēģināt? Protams, ka ASV. 1962. gada laikā šamējie pamanījās uzspridzināt veselas 6 atombumbas milzīgos augstumos projektu Starfish Prime un Operation Fishbowl ietvaros. Bet, ko gan tas sliktu varētu nodarīt? Radās prātojumi, ka tik spēcīgi sprādzieni varētu radīt kādas izmaiņas planētas magnētiskajā laukā. Bet tieši magnētiskais lauks pasargā mūs no saules un kosmiskās radiācijas.
Mēris kā ierocis
Savulaik 60% Eiropas populācijas piebeidza viena vienīga slimība, kurai bija niķis ļoti ātri izplatīties. 1980. gadā Padomju Savienības Institute of Ultra-Pure Biological Preparations sasniedza vienu no savu pētījumu galamērķiem - radīja mēra baktēriju, kuru var viegli izmantot kā ieroci. Pēc Berlīnas Mūra krišanas, ar Melnās Nāves jauno versiju visus iepazīstināja programmas vadītājs Vladimirs Pasečņiks un kā saka - SHIT JUST GOT REAL! Lai gan Yersinia pestis radīto slimību pateicoties antibiotikām var visai viegli izārstēt, tomēr šadas tādas manipulācijas ar gēnu inženieriju un viduslaiki var atgriezties.
Trinity
Manhattan Projec ietvaros tika radīta atombumba. Pirms pirmajiem bumbas izmēģinājumiem zinātnieku vidū valdīja visai bažīgas emocijas. Lieta tāda, ka neviens jau nezināja, kas var notikt, atbrīvojot atomā valdošos spēkus. Daži pētnieki pat domāja, ka bumba vispār neuzsprāgs. Enriko Fermī tikmēr prātoja, ka bumbas sprādziens palaidīs ķēdes reakciju, kuras ietvaros visa Zemes atmosfēra burtiski aizdegsies. Enriko Fermī vārds tika respektēts un daudziem patiešām bikses kļuva slapjas pēc šo vārdu dzirdēšanas, bet par laimi viss noritēja veiksmīgi. Cik nu veiksmīgi var saukt to, ka nu jau pasaulē ir pietiekami daudz atombumbu, lai Fermī teoriju varētu tiešām realizēt dzīvē.
