Dzintars ir viens no pusdārgakmeņiem, kuru iespējams atrast arī pie mums. Pārsvarā to izmanto rotu darīnāšanai, taču daži eksemplāri palīdz zinātniekiem pētīt senatni. Cēlušies no šķietami tik necilajiem sveķiem, tie ir apbrīnas vērti, jo veidojušies vairāku miljonu gadu ilgā procesā. Šo precesu savā grāmatā aprakstījis arī fotogrāfs Anders Leths Damgārds.
Dzintaros iesprostotie aizvēsturiskie dzīvnieki, augi.45
1585
5
Baltijas dzintara bumbiņa ar ļoti retu kukaini- Cerembycidea, kura ķermeņa garums 6 mm .
Vairāk nekā simts miljonus gadu atpakaļ no mežā esošajiem kokiem pilēja sveķi. Daži pilieni nejauši nokrita uz kukaiņiem, kuri rūpējoties par savu ikdienas dzīvi mierīgi pārvietojās gar šiem pilošajiem kokiem, tādējādi padarot tos par nemirstīgu vēstures liecību. Vēl ilgi pirms dinozauru parādīšanās šie kukaiņi klejoja un tagad var daudz pastāstīt par to laiku klimatu, sadzīvi un citām norisēm.
Birmas Myanmar- ekstrēmi rets gliemezis.
Šīs gliemezis ir ļoti, ļoti rets, jo pagaidām šīs ir otrais jebkad atrastais šīs sugas pārstāvis un šī bilde ir pirmā šīs sugas atklāšanai publiskai apskatei. Kā var redzēt foto, gliemeža čaulai ir savdabīgs zaigojums. Perfekti konservēts, šīs no ūdens izskalotais gliemezis ir nevainojams eksemplārs
Baltijas dzintarā atrastais Araneae, Therididea Episinus sugas pārstāvis ar 2,5 mm garo ķermeni.
Dzintars veidojoties no koka sveķiem sākumā izveido kopāla formu, kura tikai pēc tūkstošiem vai pat miljoniem gadu kļūs par dzintaru. Šie sveķi ir lipīgi un savā ceļā nesaudzē neko, tādejādi saglabājot to gadu tūkstošiem sveiku un veselu.
Baltijas dzintarā atrastā Acarina, Erythraeidea Leptus sugas pārstāve.
Kļūstot par kopālu, neprofesionālis varētu to neatšķirt no īsta dzintara un tādejādi mūsdienās ir populāra šo kopālu tirdzniecība, uzdodot tos par dzintariem. Kopāla vecums var būt no pāris, līdz pat 20 miljoniem gadu.
Tas tagad nenozīmē, ka dzintaram obligāti jābūt vecākam par 20 miljoniem gadu, jo dzintars var rasties jau pēc 10 miljoniem gadu, vai arī tikai pēc 50 miljoniem gadu.
Ņūdžersijas dzintarā ( ap 90-94 mlj. gadu vecs) ar 1 lielu vaboli, zirnekļa tīklu, 2 odiem un 2 skudrām, daļu no lapas un būvgružiem.
Lai gan dzintars kļūst par kopālu, tas pilnībā nesacietē, jo cietums parādās tikai ar laiku. Šeit var redzēt dzintaru, kurš sevī iekļāvis vēsturiskās liecības no dažādiem laikmetiem, sev klāt pievienodams dinozauru ekskrimentus
Ņūdžersijas dzintarā esošā, ļoti retā, ikonlapsene savā pārejas posmā, ķermenis 1 mm garš (savā ieliektajā pozīcijā). Visbiežāk dzintarus iedala divās sketās: Dominikāņu, kas ir bāli dzeltens, bieži tiek likts aksesuāros pie zelta rotām, visretākais no tiem ir Dominikānas zilais dzintars, un Baltijas dzintars, kas ir spilgti dzeltens. Ar dažādu instrumentu un zināšanu devu nav grūti noteikt, kurai no sekcijās pieder dzintars.
Vissenākais jebkad atrastais dzintars ir apmēram 300 miljonus gadu vecs. Vecākais jebkad atrastais dzintars, kurā būtu kāds kukainis ir apmēram 150 miljonus gadu vecs. Damgrāds runājot par dzintaru nozīmi : „Domājot filozofiski, dzintars ir kā laika mašīna. Kad es biju mazāks, domāju, ka pagātnē ieskatīties nav iespējams, taču sākot dzintaru izpēti uzzināju, ka tie kalpo par spoguli zudušajai pasaulei. Mūžīgi iesaldējot priekšmetus un dzīvniekus sevī, dzintars nodrošina plašāku skatījumu uz mūsu dzīves, zemes attīstību. Šī niecīgā lieta- dzintars spēj atklāt mums lielus noslēpumus un izzināt dažādus vēsturiskos procesus. ”.
Izmirušais zirnekļu tēviņš ( Araneae Anapidae Balticorma suga).
Dzīve dzintara ieslodzījumā būtiski maina mūsu uztveri par dzīvi ilgi pirms cilvēku pastāvēšanas. Tas palīdz zinātniekiem rekonstruēt klimatu un pat dabas ainavas, kuras pastāvējušas pirms vairākiem miljoniem gadu. Kukaiņi no Baltijas dzintariem liecina, ka dzintari nākuši no subtropu un jaukto mežu kokiem, kamēr Dominikānas dzintars satur tropu meža koku sveķus. Mūsdienās ar dzintaru palīdzību ir iespēja rekonstruēt senos mežus.
Baltijas dzintarā esošais Pseudoskorpions un dažādi knišļi.
Grāmatas autori uzskata, ka dzintari palīdz uzzināt seno dzīvnieku uzvedību un pat salīdzināt to ar viņu pēcteču, mūsdienu radinieku uzvedību. Tas palīdzēs noskaidrot dzīvnieku dažādu kukaiņu un dzīvnieku adaptēšanās spējas, dzīvesvietas maiņu un citas svarīgas iezīmes, kas palīdzēs veikt jaunus pieņēmumus mūsdienās. Līdz ar to, būs iespējams noteikt augu klātbūtni dažādos laika periodos, piemēram, vīģu lapsene norāda uz to, ka vīģes auga arī pirms vairākiem miljoniem gadu, jo šīs lapsenes spēj attīstīties tikai šā koka augļos
