http://spoki.tvnet.lv/vesture/13-izzudusas-profesijas/729321
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Izzudusas-profesijas/729240">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Izzudusas-profesijas/729240
http://spoki.tvnet.lv/vesture/13-izzudusas-profesijas/729321
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Izzudusas-profesijas/729240">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Izzudusas-profesijas/729240
Pūdermērkaķis.
18tā gadsimta jūrniekiem viss nebūt nav tik rožains kā Džekam Sperovam. Lai gan cik lielā mērā par jūrniekiem var uzskatīt mazus zēnus. Puiku uzdevums bija kaujas laikā piepildīt ieročus ar šaujampulveri un mazā auguma dēļ zēni bieži izlavierēja pa kuģa iekšieni ar šaujampulvera krājumiem uz muguras. Tiem arī bija jāzina pareizais pulvera daudzums, ko iebērt ieročos gadījumā, ja pats šāvējs nav spējīgs to izdarīt.
Jāpiebilst arī, ka zēni vissbiežāk bija nolaupīti un paverdzināti, jo kurš gan labprātīgi strādātu tādu darbu tik agrā vecumā.
Grēku ēdāji.
18tā un 19tā gadsimta Skotijā bija tradīcija uzlikt maizes gabaliņu uz mirstoša cilvēka krūtīm. Vļeāk tika nolīgts cilvēks, kurš atnāca un apēda maizi. Valdīja uzskats, ka maize uzsūc visus mūža laikā izdarītos grēkus. Pa virsu iedeva uzdzert vīnu vai alu. Šis gan nebija labi apmaksāts darbs, bet vismaz esi paēdis un pālītī vispār sīkums.
Dubleņi.
Nabadzīgi jaunieši vai padzīvojuši cilvēki 18tā gadsimtā. Viņu uzdevums bija rakāties pa Temzas upes krastiem un meklēt jebko, ko varētu izmantot otrreiz vai pārdot. Darbs diezgan nejauks un pat pretīgs, jo upes krastos nonāca baisas lietas, piemēram, dzīvnieku līķi gan svaigi, gan jau sadalījušies.
Bieži vien ļaudis sagriezās ar stikliem un varēja iegūt infekcijas. Taču tā bija arī sava veida brīvība, jo strādāja tik, cik paši uzskatīja par vajadzīgu.
Vilnas mērītāji.
14tā gadsimtā bija ļaudis, kuri mērīja apģērba biezumu, garumu un platumu, lai pārliecinātos, ka kādam netiks vairāk.
Mīcītājas.
Sievietes, kuras ar papēžiem izmīcīja un saplacināja vilnu tik biezu, cik bija noteikts standartā. Tas arī bija paņēmiens kā no vilnas izdabūt arā gružus un netīrumus. Skotu tradīcijas paredzēja, ka darot šo darbu sievietes dziedāja īpaši vilnainas dziesmas.
Suņu izsviedēji.
Populāra viduseiropā kaut kur starp 16to un 19to gadsimtu. Šis izsviedējs strādāja baznīcas labā un izdzina no baznīcas teritorijas suņus. Viņa ekipējumā bija nūja un dažas suņu mēles, lai to smarža atbaidītu citus suņus un baznīcas mūkus, priesterus un visus pārējos turētu drošībā.
Sūdu fermeri.
Cilvēki Anglijā, kuri izvāca sūdus no tualetēm. Nejauks darbiņš. Visu saturu nogādāja uz īpaši ierīkotām vietām ārpus pilsētas un tālāk pēc vajadzības daļu izmantoja kā mēslojumu. Viņi pārsvarā centās darboties naktīs, tāpēc bija iesaukti arī par `nakts vīriem`.
Knakeri.
Nē, tās nav desiņas, bet nav arī ļoti tālu no tām. Knakeri bija cilvēki 19tajā gadsimtā, kas pārdeva nomirušus, pusnomirušus, pusdzīvus dzīvniekus no fermām. Visbiežāk zirgus un nevis veselus, bet tieši pa daļām izsolot labākos gabalus gaļas cienītājiem.
Bet kāpēc tad pūdermērkaķis? Vai tad pūderi ber lielgabalā?
Tāda kļūdīšanās pieļaujama tikai skuķiem.