Izzudušas profesijas18

Modinātāji.

Ļaudis, kuriem maksāja par to, lai viņi pamodina savus klientus laikā. Modināta'ji mēdza izmantot dažādas metodes, lai klientus pamodinātu no ielas. Vispopulārākā bija dauzīšana pa logu vai durvīm ar  metāla stieni,kas labi atskanēja. Diez kas modināja pašus modinātājus?

Mūsdienās modinātājs ir telefonā, datorā, televizorā, kā arī pašā modinātājpulkstenī un nemaksā prakstiski neko.

Lūk sieviete, kura savus klientus modina ar zirņiem šaujot pa logu. Jāpiebilst, ka uz ielas tolaik nebija tik liels troksnis kā šobrīd un tāpēc arī cilvēka spēja sadzirdēt zirņa atsišanos pret logu.

Ledgrieži.

Parasti vīrieši, kura strādāja uz tuvējā ezera ziemas laikā un zāģēja ledu. Tas bija vajadzīgs tādēļ, ka jau senākos laikos bija izdomāts kas līdzīgs ledusskapim un dzesēšanas sistēma balstījās uz tīru ledu. Šie vīrieši sagrieza ledu un tad to savāca ledus piegādes vīrs.

Mūsdienās par to atkal parūpējas elektronika.

Fabriku pasniedzēji.

Fabrikās, kur visu dienu cilvēki strādāja paši ar savām rokām strādāja arī cilvēks, kas izklaidēja strādniekus, lai būtu vieglāk nostrādāt visu garo dienu un iespējams arī izglītošanās nolūkos.

Dedzinātāji.

Pirms tika izgudrota elektriskā spuldze un pirms tā tika ievietota ielas apgaismes sistēmā, par laternu degšanu rūpējās cilvēki, kas katru dienu, rītu, vakaru un jebkurā citā brīdī , kad tas bija vajadžigs, aizdedza gāzes degli un uzpildīja gāzi.

Telefonu operators.

Pirmajos laikos, kad parādījās telefoni bija arī cilvēki, kuri savienoja zvanu ar vietu, kur grib zvanīt. Iedomājies, cik viegli bija uzzināt informāciju par zvaniem un spiegot.

Pienavīrs.

Tā kā vairumam ģimeņu nebija vieta, kur uzglabāt produktus svaigus, tad pienavīrs bija gaidīts viesis katrā mājā, jo tas katru dienu piegādāja svaigu pienu ģimenes vajadzībām.

Lai kā gribas teikt, ka mūsdienās visas vajadzības ir kā pie *irsas pielipušas, tad tomēr tagad pēc piena ir jāiet uz veikalu, bet senāk pieveda klāt.

Baļķu piegādātāji.

Jau ilgi pirms vilcieniem un smagajām mašīnām bija spēcīgi un gudri vīrieši, kuri baļķus ciema vajadzībām piegādāja pa upi. Sistēma bija tāda, ka baļķus saliek paralēli ar vienu galu virsū priekšējam baļķim izveodojot tādu kā plostu. Vīrieši kāpa baļķiem virsū un kontrolēja to vizienu, jo būve nebija visai stabila. Upe un ciema atrašanās vieta ietekmēja cik tālu no krastiem un mājām baļķus drīkstēja cirst.