Čingishana pēcteči dalīja pasauli
Čingishana pēcteči valdīšanas laikā mongoļu impērijas apmēri bija divreiz lielāki par Romas impērijas teritoriju. Tātad tā bija pasaules vēstures lielākā vienotā valsts.
Juaņu dinastija
Lielākā Čingishana impērijas daļa pēc valdnieka nāves nonāca viņa dēla Ugedeja rokās. Viņš saņēma lielāko daļu Austrumāzijas un Ķīnas un tika iecelts par lielhanu. Čingishana mazdēla hana Hubilaja laikā impērijai pievienoja arī Dienvidķīnu. 1280. gadā Hubilajs kļuva par Mongolijas un Ķīnas imperatoru Juaņu dinastijas aizsācēju. Divas reizes Hubilajs ar milzīgu floti esot mēģinājis iekarot Japānu. Pēdējo mongoļu valdnieku Ķīnā gāza 1368. gadā.
Džagataja haniste
Čingishana dēls Džagatajs mantoja teritoriju, kurā mūsdienās atrodas Uzbekistāna, Kirgizstāna, Kazakstāna un Irānas ziemeļu daļa. Šo valsti sauca par Džagataja hanisti. 14. gadsimta sākumā mongoļu valdnieki pieņēma islāmu, šajā laikā izcēlās milzīgi nemieri, impērija sāka lēnām brukt. Mongoļu valdnieki savā varā paturēja tikai tagadējās Uzbekistānas teritoriju, kur tie valdīja līdz 18. gadsimtam.
Ilhanu valsts
Čingishana mazdēls Hulaguhans 1256. gadā nodibināja Ilhanu valsti, kas aptvēra tagadējo Irānu, Irāku, Armēniju, Afganistānu un Turcijas austrumu daļu. Hulaguhans devās vairākos karagājienos un iekaroja galvenos islāma centrus: Bagdādi mūsdienu Irākā un Damasku mūsdienu Sīrijā. Vēlāk Hulaguhans mēģināja iekarot arī musulmaņu mameluku Ēģipti, bet pa ceļam Palestīnā viņa armija cieta sakāvi. Pēdējo ilhanu valdnieku nogalināja 1353. gadā, un šī impērija izjuka.
Zelta Orda
13. gadsimta 40. gadu sākumā Čingishana mazdēls hans Batijs izveidoja pusmilitāru valsti – Zelta Ordu, kurā ietilpa Rietumsibīrija, Ziemeļhorezma, Volgas Bulgārija, Ziemeļkaukāzs, Deštikipčaka un Krima. Batija vadībā mongoļi centās iekarot Austrumeiropu. 1238. gadā viņi sakāva Maskavas kņazisti, 1240. gadā krita Kijeva, pēc gada mongoļi pie Legnicas uzvarēja poļu un vācu armiju. Viņi jau tuvojās vācu zemēm, taču 1242. gadā pagriezās arpakaļ, jo nomira lielhans Ugedejs. Vēlāk Batijs nodibināja Zelta Ordas kundzību mūsdienu Krievijā, Ukrainā un Moldovā. Zelta Orda beidza pastāvēt 15. gadsimta beigās.