Astronomijas zinātne musulmaņiem bija svarīga, jo ar tās palīdzību varēja noteikt Mekas virzienu. Tā cilvēki zināja, uz kuru pusi jāvēršas lūgšanu laikā. Tā palīdzēja noteikt arī pareizo lūgšanu laiku. Islāma astronomija bija augsti attīstīta zinātnes nozare. Astronomi pilnveidoja instrumentus, kustību, un precīzus kalendārus. Mēs joprojām izjūtam šo zinātnieku ietekmi - atsevišķu zvaigžņu nosaukumi atvasināti no arābu vārdiem.
Agrīnā islāma medicīna bija ļoti progresība tiem laikiem. Ārstiem bija ievērojamas zināšanas par slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu, anotomiju, bērnu kopšanu, sabiedrības veselību un psihiatriju - lielākā daļa šo zināšanu joprojām ir nozīmīgas arī mūsdienās. Medicīnas jomā tika nodrošināta laba izglītība, un studenti ceļoja tūkstošiem kilometru, lai studētu tādos slavenos centro kā, piemēram, Bagdades Adūdī slimnīca. Daudzas zāles gatavoja no svaigiem ārstniecības augiem, bet tos nevarēja iegūt visu gadu. Tāpēc zāļu vācēji žāvēja lapas, sēklas un citas ārstniecības augu daļas, lai tie būtu pieejami jekurā gada laikā. Ārstniecības augus glabāja stikla traukos, un parasti šos traukus cieši noslēdza ar korķi vai aizbāzni.
