Filmas mēdz būt baisas, bet parasti tas ir pilnīgs izdomājums. Pat filmas, kas balstītas uz patiesiem notikumiem negarantē precizitāti un patiesību. Neuztraucies, ir daudzi stāsti no kuriem ir vērts baidīties un turēt tos cieņā. Izejas nav.
Bīstamie stāsti: realitāte ir baisāka par filmām29
1539
6
Rivervudā, Austrālijā starpbrīža laikā skolēni bija izgājuši ārā paspēlēties, taču savā spēļu namiņā ieraudzīja asinis jeb, ja precīzāk - 1.5 litrus ar tām. No izlietā asiņu daudzuma ir pilnīgi skaidrs, ka upuris nevarēja piecelties un aiziet. Dīvainākais ir tas, ka DNS testa rezultāti neuzrādīja pilnīgi nekādu atbilstību.
Telefona numurs 0888-888-888 tika izņemts un anulēts tumša, melna noslēpuma dēļ. Visi cilvēki, kuriem pēdējo desmit gadu laikā šis numurs piešķirts, ir miruši. Divi no mirušajiem bija saistīti ar mafiju un visticamāk jau gaidīja atnākam nāvi, taču telefonkompānijām vienalga nepatīk tādas dīvainības.
Kad Džordžs Bojers vēl bija mazs zēns, tad nevēlējās pieuagt un kļūt par atlētu vai policistu. Viņš vēlējās kļūt par vienkājainu cilvēku. Un tā arī notika 68 gadu vecumā... Bojers pats sev iešāva kājā. Ārsti būtu varējuši glābt kāju, taču Bojers viņus pārliecināja, ka kāja noteikti ir jāamputē. Priekā un bēdās Džordžs Bojers dzīvoja ar vienu kāju līdz pat mūža galam.
1885. gadā kāds vīrs saņēma vēstuli no brāļa, kurš bija miris jau 13 gadus. Vēstulē bija rakstīts, ka brālis ir garīgi slims un ārstējas, taču drīzumā atbrauks ciemos. Mirušā kapu atraka un tas izrādījās .. tukšs.
1838. gadā Edgars Alans Po sarakstīja noveli ''The Narrative of Arthur Gordon Pym of Nantycket''. Stāsts ir par trim jūrniekiem, kuriem nākas apēst vienu no draugiem, lai izdzīvotu. Pats Po gan to neuzzināja, taču gadus vēlāk tā patiešām arī notika. 1884. gadā patiešām notika kuģa avārija un trīs izdzīvojušie nonāca uz salas, kur vienu no viņiem apēda. Dīvainākais ir tas, ka stāstā un realitātē apēsto cilvēku sauca vienādi - Ričards Parkers.
Edvards Mordreiks piedzima ar papildus seju pakausī. Tā nebija spējīga runāt, taču varēja raudāt un smieties atsevišķi no oriģinālās sejas. Edvards savu otru seju bija iesaucis par ''sātana dvīni'' un izdarīja pašnāvību 23 gadu vecumā pēc tam, kad ārsti atteicās likvidēt papildus seju.
Vietējie brīdināja Padomju arheologus, lai neņem Timura, diža Mongoļu iekarotāja, galvaskausu, jo tas var novest līdz karam, bet viņi to izdarīja šā vai tā. Nākamā diena bija 1941. gada 22. jūnijs, Barbarosas operācija, Nacistu invāzija Padomju savienībā. Simtiem tūkstošu krievu mira vien dažās nedēļās.
1948. gadā savādi palīgā saucienu zvani tika dzirdēti Indonēzijas krastos no SS Ourang. Kāda balss teica, ka ''Visi virsnieki un kapteinis ir miruši karšu istabā un uz tiltiņa. Iespējams visa apkalpe ir mirusi...'' Netālu esošs kuģis drīz vien saņēma ziņu Morzes kodā ''Es mirstu.'' Kad SS Ourang tika atrasts, tad uz klāja visus patiešām atrada mirušus, acīm vaļā skatoties debesīs.
1997. gadā Rita Svifta skatījās kādu atrastu fotofilmiņu. 16 no bildēm bija aptuveni no 1969. gada, bet trīs citas .. no pavisam cita laika. Šie trīs foto bija uzņemti ar pinhole kameru, kura bija populāra renesanses laikmetā un tajos bija redzams Amerikas indiāņu apģērbs.
Kāds vīrietis Japānā savā dzīvoklī uzstādīja kameru, jo viņam šķita, ka kāds no viņa ņem ēdienu. Sākumā aizdomās tika turēti dzīvnieki, bet tā gluži nebija patiesība. Izrādījās, ka tā ir kāda paveca sieviete, kas iemitinājusies skapī. Viņa ņēma ēdienu un pat pamanījās ieiet dušā. Šādi viņa tur bija nodzīvojusi aptuveni gadu.
