Nomirt stulbi Viktorijas laikmetā skaitījās eleganti.
Absurdākās nāves Viktorijas laikmetā31
1538
2
Nogalināja pele. Sievietes+peles=trakomāja. Šī formula ir pierasta seriālu un filmu klišeja, ar kurām vairs nevienu nepārsteigsi. Šāds gadījums ir bija Anglijā 1875. gadā. Viena nekaitīga pele negaidīti uzleca uz darba galda vienā no Londonas fabrikām. Kopējā bardakā, ko izraisīja pele, kāds jauns galants puisis pakāpās uz priekšu un grauzēju noķēra. Sievietēm, kuras aizskrēja kur kurā, viņš kļuva par glābēju un varoni. Bet prieks par uzvaru pār peli nebija ilgs. Pele izslīdēja no puiša rokām, ielīda piedurknēs un aizlīda aiz krekla. Jaunais cilvēks no pārsteiguma atvēra muti, bet pele, ilgi nedomādama, ielēca tajā. Puisis par nepamanīja, kā norija dzīvnieku. Kā rakstīja The Manchester Evening News: „Tas, ka pele kādu laiku var izdzīvot bez gaisa, bija izplatīts pieņēmums, kas par nelaimi izrādījās patiesība. Iekšā pele sāka grauzties nelaimīgā kaklā, un puisis nomira šausmīgā agonijā.”
Saspiests ar paša izgudrojumu. Sems Vordels nevarēja sev atļaut aizgulēties. Viņš strādāja par gaismotāju Ņujorkas pilsētiņā Flatbrušā 1880. gadu vidū. Viņa darbs bija ieslēgt ielu gaismas vakarā un izslēgt no rīta. Tas nebija sliņķu darbs. Tomēr Sems bija tieši tāds. Sema fantāzija attīstījās proporcionāli viņa vēlmei nospļauties uz visu un pagulēt ilgāk. Vienreiz viņš paņēma parastu modinātāju un uzlaboja to. Sems pie pulksteņa piesēja auklu, kuras otru galu piesēja pie 4 kg smaga akmeņa, kuru nolika uz plaukta. Kad pulkstenis zvanīja, plaukts krita, un akmens ar troksni nokrita zemē. Viss strādāja vienkārši lieliski, līdz Vordels izdarīja pārmaiņas. Vienu reizi Ziemassvētku priekšvakarā viņš uzaicināja savus draugus uz ballīti un izvāca no istabas visas mēbeles, lai atbrīvotu vietu ciemiņiem. Kad draugi aizgāja, Sems ievilka gultu atpakaļ, bet noguruma dēļ nepievērsa uzmanību, kur to nolika. Tieši 5 no rīta, kā parasti, zvanīja modinātājs, un akmens uzkrita tieši uz guļošā Sema Vordela galvas.
Nosists ar zārku. Henrijs Teilors nomira neveiklā nāvē. Viņš nesa zārku sēru ceremonijā vienā no Londonas kapsētām. Negaidīti viņš aizķērās un nokrita zemē. Tie, kuri nesa zārku kopā ar viņu, izlaida to no rokām, un tas uzkrita nabaga Henrijam. Avīze Illustrated Police News 1872. gadā paziņoja par šausmīgo apjukumu, kas radās pavadītāju vidū pēc šī incidenta, kura rezultātā bija divi mirušie. Bet mirušā atraitne (vīrieša, kuru taisījās apglabāt) krita histērijā.
Nomira no matu ēšanas. Ārsti nesaprata, kas notiek. Bija skaidri redzams, ka paciente bija smagi slima, bet neviens nevarēja saprast slimības iemeslu. Kad 30 gadīgā sieviete nomira, ārsti lūdza radiniekiem atļauju, lai veiktu sekciju. Pataloganatomi nevarēja prognozēt, ka tie atradīs cietu cilvēka matu kamolu, kurš svēra 900 g. Tāda cieta saaugusi masa izsauca kuņģa sabiezējumus un čūlas, kas rezultātā arī kļuva par nelaimīgās nāves iemeslu. Avīze Liverpool Daily Post 1869. gadā rakstīja: „Uz ārstu jautājumu par to, ko ēda mirusī, viņas māsa paziņoja, ka pēdējos 12 gadus viņai ir bijis paradums ēst savus matus.”
Nomira kā zombijs. Bēres kādā Krievijas ciematā gāja pilnā sparā, kad pēkšņi zārka vāks pacēlās, un „līķis” sāka līst ārā. Piekritīsiet – negaidīts notikuma pavērsiens. Nobālējušais mācītājs un pavadošie radinieki sāka skriet ārā no baznīcas, slēpties savās mājās, aizslēdzot visas durvis. Tad neveiksmīgais „vampīrs” nestabilā gaitā aizgāja līdz kādas vecenītes mājai, kura nebija tik uzmanīga un kārtīgi neaizslēdza durvis. Kad mācītājs atguvās, tad saprata, ka „mirušais” visu šo laiku ir bijis komā, bet bērēs nācis pie samaņas. Žēl, ka mācītājam tas neienāca prātā ātrāk. Ciemata draudze saņēmusies drosmi un apbruņojusies ar ieročiem un nūjām gāja izdzīt no sava ciema ļauno spēku. Tajā brīdī, kad piesteidzās mācītājs, ”zombijs” jau bija nogalināts, bet viņa līķis izmests purvā.
Kaķi sarāva gabalos. Jūs jau zināt, kā tas ir: jūs iegādājaties kaķi, lai baudītu viņa sabiedrību un izklaidētos ar to, bet viss, ko iegūstat pretī – retas mīlestības izpausmes. Tad jūs nopērkat vēl vienu, pēc tam vēl… Drīz pie jums vairs nenāk draugi, un pats sākat izskatīties pēc mežonīga apmulsuša kaķa. 1870. gadā Irākā viena bagāta ekscentriska lēdija tā arī izdarīja – pirka un vairoja kaķus sava prieka pēc un īsināja dienas viņu sabiedrībā. Pēc tam notika nelaime – sākās ugunsgrēks un izplatījās pa visu māju, un kaķi atradās uguns lamatās aiz durvīm. Divām apkopējām tika pavēlēts tos izglābt, bet uguns dzīvniekus padarīja trakus. Kad durvis tika attaisītas, kaķi acumirklī uzklupa nabaga meitenēm un bez žēlastības iecirta viņās nagus. Viņu brūces bija tik dziļas, ka abas drīz nomira.
Noslīka pieklājības dēļ. Mēs visi esam pakļauti stereotipiem. Piemēram, daži uzskata, ka cilvēki Viktorijas laikā bija ļoti konservatīvi, punktuāli morālisti, ķerti uz etiķetes ievērošanu un pie katras izdevības izmanto savu ožamo sāli. Tas, protams, ir liels vispārinājums. Bet dažos gadījumos mūsu stereotipi izrādās patiesi. 1892. gadā Bermudu salās pēc nokāpšanas no kuģa, lai atpūstos, jūrnieki atgriezās uz kuģa. Jūrnieku starpā radās strīds, kurš pārauga kautiņā, un viens no viņiem aizkrita aiz borta. Tad otrs jūrnieks steidzās viņam palīdzēt un vilka nost drēbes. Bet oficieris lika viņam apstāties, jo uz borta bija dāmas. Kā rakstīja Western Daily Press: „Meitenes visādi izrādīja līdzjūtību slīkstošajam, bet nostājās pret to, ka jūrnieks lec palīdzēt, kamēr nebūs pienācīgi apģērbts.” Tā mode uzvarēja veselo saprātu. Beigu beigās slīkstošajam palīgā nosūtīja brīvprātīgos, kamēr tam ar kaut kādiem spēkiem vēl izdevās turēties virs ūdens. Pieci cilvēki aizleca aiz borta, bet bija jau par vēlu – jūrnieks bija noslīcis.
Nogalināja piedzēries lācis. Mazs tests. Jums piedāvā ieviest lāci kā mājdzīvnieku. Jūs: a) atteiksieties, jo tas ir pārāk cietsirdīgi pret lāci; b) piekritīsiet, jo varbūt jums izdosies viņu pieradināt iedzert. 1891. gadā Viļņā dzīvoja cilvēks, kurš izvēlējās 2. variantu. Viņam bija liels lācis, kurš mīlēja šņabi. Vienu reizi lācis izdomāja apmeklēt vienu lauku krogu un paņemt līdzi muciņu ar šņabi. Iestādes īpašnieks Īzaks Rabanovičs centās atgūt nozagto. Būtu lieki teikt, ka tā bija liela kļūda. Nozieguma vieta un postījumi, kas pēc tam sekoja, bija briesmīgi. Dusmās lācis sasmalcināja saimnieku līdz nāvei, bet pēc tam izdarīja to pašu ar viņa diviem dēliem un meitu.
Nomira no smiekliem. 95 gadus pirms tam, kad piedzimu es, kas bija tā brīža smieklīgākais joks, 1893. gadā fermeris Veslijs Parsons jokoja ar saviem draugiem, kad viņu ķēra nekontrolējama smieklu lēkme, no kuras Veslijs nevarēja atgūties. Viņš nepārtraukti smējās aptuveni stundu, bet pēc tam sāka žagoties. Pēc divām stundām viņš nomira no nespēka.
Nomira derību dēļ. Spāņu provincē Navarā 1879. gadā divi francūži noslēdza derības – kurš no viņiem ir izturīgāks. Bija tādi nosacījumi: pēc vienas dienas neēšanas viņiem bija jāizdzer 17 glāzes vīna, bet pēc tam jānoiet 9 km liels attālums no Pamplonas līdz ciematam. Bija pats vasaras karstums, tāpēc derības solījās būt interesantas. Tā kā pirmais francūzis bija 20 gadus jaunāks, tad, lai būtu godīgi, nolēma, ka viņam jānes puskilograms zemes par katru gadu, cik viņš ir jaunāks. Tā abi devās ceļā, un viens nesa līdzi 7 kg zemes. Laikam nav nekādas vajadzības teikt, ka tālu viņi netika. Viņu derības beidzās bēdīgi. Vecākais francūzis savārga un nomira. Jaunais francūzis, kā vēstīja Manchester Evening News,: „brīnumaini izglābās no nāves.”
