9 mīti181

Mīts, ka zilonis ir visbiezādainākais dzīvnieks, nav patiess. Biezā āda zilonim ir tikai uz muguras un sāniem. Citās vietās ziloņa āda tikpat jūtīga, kā cilvēkam. Ziloņi jūt pieskārienus un var apdegt saulē.

Uzskats, ka suņi neredz krāsas nav visai pareizs. Zinātnieki no ASV veica pētījumu, kurā pierādīja, ka suņiem, tomēr, ir „krāsainā redze”. Tiesa gan – suņa acis neuztver sarkano un oranžo krāsu, bet labi uztver dzelteno, zaļo, zilo.

Daudzi uzskata, ka dzīvnieks, kuram ir visvairāk zobu ir haizivs. Taču atsevišķām gliemežu sugām zobu skaits sasniedz pat 25 000, kamēr haizivij ~3 000.

Filmās redzamais skats, ka vilki gaudo „uz mēnesi” arī neatbilst patiesībai. Vilki gaudo, lai viens otram paziņotu par savu atrašanās vietu. Parasti gaudošana dzirdama nakts laikā, kad vilki dodas medībās, bet ir izņēmumi, kad tie gaudo arī dienas laikā.

Briesmu brīdī strauss slēpj galvu smiltīs, nevis tādēļ, ka būtu pārlieku bailīgs, bet gan tādēļ lai maldinātu ienaidnieku, izliekoties par krūmu. Ja nu briesmas ir neizbēgamas, strauss rij akmeņus – lai plēsējam grūtāk pārstrādāt maltīti.

Arī mīts ar to, ka klaburčūska pirms uzbrukuma klabina savu klabeki, neatbilst patiesībai. Klabinot čūska brīdina, ka ir briesmās un nevar nekur aizrāpot (piemēram, ja kāds tai ir uzkāpis virsū). Īsta uzbrukuma brīžos čūskas ir pavisam klusas.

Daudzi domā, ka zebras kažoks ir gaužām nepiemērots, lai maskētos no plēsējiem, bet tas tā nebūt nav. Šie dzīvnieki maskējas kolektīvi – barā, bēgot no plēsoņām, zebras izskatās pelēkas, jo skrienot it kā sajaucas baltā un melnā krāsa, tādējādi plēsoņas nevar saskatīt savu upuri.