10 Dīvainas un neparastas traģēdijas12

Bostonas melases traģēdija

Melase ir blakus produkts procesā kurā no cukurbietēm tiek iegūts cukurs. Tā ir tumša, ļoti bieza un sīrupveidīga substance. 1919. gada 15. janvārī Bostonas industriālajā rajonā pie destilēšanas rūpnīcas uzsprāga milzīga melases cisterna kura saturēja aptuveni 7 miljonus litru šīs vielas. Vielai izvirstot no sava sprosta, tā traucās pilsētas virzienā ar aptuveno ātrumu 56 km/h un sasniedza 4 metru augstumu. Savā ceļā šī substance izpostīja pilnīgi visu.

21 cilvēks un vairāki zirgi tika aprakti zem šīs sīrupa masas, vairāk nekā 150 ievainoto. Tīrīšanas darbi prasīja nedēļas un izmaksas sasniedza pus miljonu asv dolāros. Īsta izskaidrojuma šai traģēdijai nav, taču eksperti lēš ka savu lomu tajā nospēlēja gaisa temperatūras maiņa. Līdz pat šai dienai Bostonas iedzīvotāji ziņo, ka karstā dienā ir sajūtama melases smaka. 

Čarki Dadri (Charkhi Dadri) gaisa sadursme

Viens no traģiskākajiem veidiem kā aiziet no šīs pasaules, ir mirstot avio katastrofā. Jūsu izredzes izdzīvot ir absolūti niecīgas. 1996. gada novembrī lidojums SVA 763 izlidoja no Ņudelī (New Deli) Indijā ceļā uz Dahrānu (Dhahran) Saudu Arābijā. Tajā pašā laikā Air Kazahstan lidojums 1907 samazināja augstumu , lai sagatavotos nolaisties Ņudeli lidostā. Aptuveni 8 minūtes pēc lidojuma SVA 763 pacelšanās tam tika dota atļauja palielināt augstumu uz 4.2 kilometriem, tajā pašā laikā lidojums 1907 samazināja savu augstumu uz 4.5 kilometriem. Vienā acu mirklī abas lidmašīnas ietriecās viena otrā, un sadursme iznīcināja tās abas.

Visi 349 nelaimes gadījumā iesaistītie cilvēki bija momentā miruši, padarot šo par traģiskāko gaisa sadursmi līdz pat šai dienai. Šī negadījuma vaina tika novelta uz mazākā 1907 lidaparāta, jo acīmredzot tas veica augstuma samazināšanu par strauji. Lidostai bijis tikai viens radars un tā varējusi noteikt tikai aptuvenus lidaparāta augstumus. Kā arī lidostai bijis tikai viens "koridors" gan aizlidošanai gan ielidošanai. Tieši šī traģēdija lika mainīt visu lidostu politiku Indijā

The Station kluba ugunsgrēks

2003. gada februārī rokgrupa Great Whites kāpa uz kluba The Station skatuves. Lai radīti efektīgākus vizuālos efektus, viņi izmantoja pirotehniku un gandrīz vai momentā skatuvi ieskāva liesmas. Ieslēdzas ugunsgrēku trauksmes un vairāk kā 400 cilvēku pūlis metās uz durvīm. Cilvēki panikā izveidoja milzīgu burzmu šaurajā gaitenī uz durvīm tādējādi bloķējot paši sev izeju. Klubs pilnībā nodega sešu minūšu laikā atņemot dzīvības 100 cilvēkiem un ievainojot 230. Tikai 132 cilvēki izkļuva neskarti.

Šis tiek uzskatīts par ceturto traģiskāko klubu ugunsgrēku ASV un tieši pēc šīs traģēdijas sākās ugunsdrošību likumu rekonstrukcija, jo kā atklāj izmeklētāji, rezerves izeja esot bijusi slēgta un ēkas konstrukcija, nebija nekādi pasargāta pret šādu situāciju rašanos.

Basras saindēto graudu traģēdija

1971. gada septembrī. 90 000 metriskās tonnas amerikāņu miežu un meksikāņu kviešu tika nosūtīti uz Irākas ostu Barsā. Šis sūtījums tika paredzēts kā sēklu graudi un nekādā ziņā tiešai lietošanai. Šie graudi tika apstrādāti ar pret sēnīšu preparātu kurš saturēja toksisko vielu metilmerkūriju, lai graudi nesāktu pelēt. Graudi tika nokrāsoti rozā un uz maisiem tika iespiests brīdinošs marķējums, taču brīdinājuma teksti bija spāņu un angļu valodās.

Neilgu laiku pēc graudu nogādāšanas ostā, tā tika aplaupīta un vairāki maisi ar graudiem, nozagti, lai tiktu pārdoti vietējai populācijai. Gandrīz vai nekavējoties ienāca tūkstošiem ziņu par merkūrija saindēšanos. Irākas valdība šo informāciju turēja noslēpumā, līdz kāds amerikāņu žurnālists atklāja lielo daudzumu saindēšanās gadījumus tuvējā apkaimē. Tiek lēsts, ka bojā gāja aptuveni 500 cilvēku, taču iespējams skaitlis ir daudz lielāks.

Jaunlondonas (New London) skolas eksplozija

1930. gadu vidū ASV bija pārņēmusi lielā depresija (krīze) 1930. gadā Ruskas apgabalā, Teksasā tika atklāta nafta, padarot Teksasu par bagātāko štatu ASV. Jaunlondonā tika uzbūvēta milzīga skola kurā bija 72 dabīgās gāzes sildītāji. 1937. gadā atcēla savu dabasgāzes kontraktu un naudas taupīšanas nolūkos izveidoja atlikum gāzes tīklu. Šīs neapstrādātās gāzes piegāde skolai bija lielāka nekā iepriekšējās un tā kā šī gāze ir bez smaržas vai krāsas, noplūdes bija nenosakāmas.

Neviens neaptvēra, ka milzīgajā pamatu telpā sākās gāzes uzkrāšanās. 1937. gada 18. martā skolas tehniķis pagrabā iedarbināja elektrisko slīpmašīnu, lai veiktu savus darbus. Gandrīz vai nekavējoties neliela dzirkstele izraisīja sprādzienu, kas pilnībā iznīcināja visu skolu. 300-500 skolēnu un skolas personāls zaudēja savas dzīvības šajā traģiskajā nelaimes gadījumā un līdz šaj dienai tā ir lielākā traģēdija, kura notikusi ASV izglītības iestādē. Tieši šis incidents radīja likumu, kas lika pievienot smaržu elementus dabasgāzei, lai būtu iespējams noteikt noplūdes.

Niosas (Nyos) ezera katastrofa

Niosas ezers ir krāteris kurš radies no vulkāna izvirduma un tas atrodas Ziemeļrietumu Kamerūnas provincē. Šāda tipa ezeri nav retums, un tie parasti sastāv no saldūdens kurš aizklāj aktīvās vulkāna atveres. Ja vulkāns vēl joprojām ir aktīvs, tas padara ezera ūden skābj veidīgu un pilnu ar dažādām gāzēm. Niosas ezers ir viens no trim zināmajiem ezeriem ar aktīvu magmas "kabatu" kura piepildās ar oglekļa dioksīdu. "Kabata" gāzi uzkrāj līdz brīdim kāds liels dabisks fenomens, piemēram zemestrīce, izlaiž milzīgo gāzes daudzumu.

1986. gada 21. augustā pēkšņi no ezera pacēlās aptuveni 1.6 miljoni tonnas CO2. Zinātnieki uzskata, ka tas varēja notikt zemūdens nogruvuma dēļ. Gāze traucās uz tuvējiem ciemiem un viss kas atradās aptuveni 24 kilometru rādiusā tika nosmacēts. Bojā gāja vairāk nekā 1700 cilvēku un aptuveni 3500 mājlopu. Šī ir pirmā zināmā, šāda apmēra nosmakšana kuru izraisījis dabisks fenomens. Pēc šī notikuma, zinātnieki nolēma izveidot cauruļu sistēmu ezerā, kas gāzi izvedīs no ezera drošos daudzumos.

Pelē (Pelée) kalna izvirdums

Notikumi, kas aptver briesmīgāko vulkāna izvirdumu 20. gadsimtā ir patiesi unikāli. Pelē kalns slejas pār Seint Pjēra ( Saint Pierre) pilsētu Martinikā (sala Karību jūras austrumos ) 1902. gadā salas iemītnieki sāka ievērot dīvainu caurumu parādīšanos zemē, izteiktu sēra smaku un pelnu lietu. Šie apstākļi kalna pakāji padarīja neapdzīvojamu un simtiem vietējo čūsku nolēma to pamest un doties pilsētas virzienā. Aina gandrīz vai kā no vecās derības, divmetrīgas čūskas terorizēja iedzīvotājus nogalinot vismaz 50.  Čūsku vienīgā izeja no briesmām bija tieši caur pilsētu un šāda veida fenomens nav pieredzēts nekur citur pasaulē.

Taču par nelaimi salas iedzīvotājiem, briesmas ne tuvu nebija galā. Pāris mēnešus vēlāk, Pelē kalns izvirda, iznīcinot pilnīgi visu savā ceļā. Vairāk nekā 30.000 iedzīvotāju bija miruši uz vietas. Ir zināmi tikai divi cilvēki kuri paglābās no šīs postošās traģēdijas. Pirmais no viņiem tajā laikā atradās slikti ventilētā cietuma kamerā un otrais dzīvoja salas tālākajā nostūrī. Abi izdzīvotāji saņēma briesmīgus apdegumus. Šī ir lielākā traģēdija Francija vēsturē.

Bopala (Bhopal) traģēdija

Bopāla ir Madija Pradeša (Madhya Pradesh) štata galvaspilsēta Indijā. Tajā atradās karbīda pesticīda rūpnīca. Par nelaimi 1980. gados lielai daļai rūpnīcu trūka stabilas infrastruktūras un treniņu. 1984. gada 3. decembra vakarā liels daudzums ūdens ieplūda cisternā kura saturēja 42 tonnas metil izocianātu, kas tika izmantots pesticīdu ražošanā. Ķīmiskā reakcija uzkarsēja cisternu līdz 200°C izlaižot toksisko gāzi pilsētas ielās. Daudzi iedzīvotāji atmodās ar dedzinošu sajūtu plaušas, kas viņus smacēja. Bopālas ielās sākās panika, kuras laikā cilvēki tika samīcīti līdz nāvei un vairāk nekā pus miljons tika pakļauti toksiskai gāzei.

Nākamo 72 stundu laikā nomira aptuveni 10.000 cilvēku. Pēc tam vēl 25.000 zaudēja savas dzīvības no dažādām gāzes izraisītām slimībām. Vēl joprojām nav skaidrs, kā ūdens nokļuva cisternā, taču viens gan ir skaidrs, šī ir viena no briesmīgākajām industriālajām traģēdijām cilvēces vēsturē.