Cietsirdīgais masu slepkava, Krievijas asiņainais diktators Vladimirs Putins praktizē savu politisko pretinieku un kritiķu slepkavošanu jau gandrīz divas desmitgades. Žurnālisti, cilvēktiesību aktīvisti, politiķi un pavisam parasti nevainīgi cilvēki, kuriem ir pieticis drosmes publiski teikt neglaimojošus vārdus par Putina valdību vai viņu pašu, visi ir samaksājuši ar savām dzīvībām par to. Šajā rakstā par zināmākajiem Vladimira Putina kritiķiem, kuri tika nogalināti vai mira mīklainos apstākļos. Slepkavības sarindotas ne hronoloģiskā secībā.
Zināmākie asinskārā Vladimira Putina upuri86
397
11
Anna Poļitkovska. Anna Poļitkovska bija Krievijas žurnāliste, kura strādāja Krievijas laikrakstā Novaya Gazeta. Viņas grāmata, "Putina Krievija" apsūdzēja Kremļa līderi centienos padarīt Krieviju par policejisku valsti. Viņa bija plaši pazīstama ar saviem rakstiem par vardarbību Čečenijā un Ziemeļkaukāzā. Viņa tika nogalināta savas mājas liftā 2006.gada 7.oktobrī. Pieci vīrieši tika notiesāti par viņas slepkavību, bet tiesnesis atklāja, ka tā bija pasūtījuma slepkavība par, kuru 150 000 ASV dolārus bija samaksājusi persona, kuras identitāte joprojām nav atklāta. Putins noliedza jebkādu Kremļa iesaisti Poļitkovskas slepkavībā un nodēvēja viņu par "mazpazīstamu žurnālisti".
Staņislavs Markelovs un Anastasija Baburova.
Markelovs bija cilvēktiesību advokāts, kurš bija pazīstams kā čečenu civiliedzīvotāju pārstāvis cilvēktiesību lietās pret Krievijas armiju. Viņš pārstāvēja arī tos žurnālistus, kuri bija nokļuvuši nepatikšanās ar likumu pēc Putina kritizējošu rakstu publicēšanas, to skaitā bija arī 2006.gadā noskepkavotā Anna Poļitkovska. Markelovu nošāva maskēti uzbrucēji netālu no Kremļa, 2009.gada 19.janvārī, kad devās mājup no preses konferences. Baburova, arī žurnāliste no Novaya Gazeta, tika nāvējoši sašauta cenšoties viņam palīdzēt. Krievijas amatpersonas apgalvoja, ka slepkavības pastrādājuši neonacisti un divi vīrieši saņēma mūža ieslodzījumu par šo dubultslepkavību.
Aleksandrs Ļitviņenko. Aleksandrs Ļitviņenko bija bijušais VDK aģents, kurš mira trīs nedēļas pēc tam, kad Londonas viesnīcā izdzēra tasīti tējas, kas bija sainďēta ar radiaktīvo poloniju-210. Britu izmeklēšana atklāja, ka Ļitviņenko indētāji bija krievu aģenti Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns, kuri darbojās pēc rīkojumiem, kurus apstiprināja pats Putins. Krievija atteicās viņus izdot, un 2015.gadā Putins apbalvoja Lugovoju ar ordeni "Par nopelniem tēvzemes labā". Pēc aiziešanas no Krievijas Federālā drošības dienesta, Ļitviņenko kļuva par vokālu Putina vadītās aģentūras kritiķi, un vēlāk apsūdzēja drošības dienestu Krievijas daudzdzīvokļu māju sprādzienu organizēšanā 1999.gadā, kuros gāja bojā simtiem cilvēku. Tajā pašā gadā notika arī Krievijas iebrukums Čečenijā, un līdz ar to aizsākās Putina nākšana pie varas. Ļitviņenko arī apsūdzēja Putinu krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības pasūtīšanā.
Sergejs Magņitskis. Advokāts Sergejs Magņitskis mira policijas apcietinājumā 2009.gada novembrī, pēc tam, kad tika nežēlīgi piekauts. Viņš strādāja pie britu-amerikāņu uzņēmēja Viljama Broudera cenšoties atmaskot korupciju Krievijas valdošajās aprindās. Magņitskis tika arestēts līdzko viņa izmeklēšana atklāja milzīgu krāpšanās shēmu policijas amatpersonu aprindās. Reaģējot uz viņa nāvi, Viljams Brouders lobēja ASV vadību uzspiest sankcijas tiem, kas saistīti ar viņa nāvi.
Sergejs Juščenkovs. Bijušais armijas pulkvedis Juščenkovs tika nogalināts 2003.gada 17.aprīlī Maskavā, neilgi pēc tam, kad bija reģistrējis savu "Liberālā Krievija" kustību kā politisku partiju. Juščenkovs apkopoja pierādījumus, tam, ka Putina valdība bija atbildīga par Krievijas daudzdzīvokļu māju sprādzieniem 1999.gadā, kas kalpoja par ieganstu Otrajam Čečenijas karam.
Nataļja Estemirova. Žurnāliste, cilvēktiesību aizstāve un pirmā Annas Poļitkovskas balvas laureāte Nataļja Estemirova 2009. gada 15. jūlijā tika nolaupīta Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, bet jau pēc vairākām stundām netālu no pilsētas atrada viņas līķi. N. Estemirova vadīja grupas Memorial Čečenijas nodaļu un bija asi kritizējusi Maskavai un personīgi V. Putinam uzticamo Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu, atmaskojot viņa vadīto spēku nelikumības. Krievijas izmeklētāji 2010. gadā par vainīgiem šajā slepkavībā atzina divus čečenu islāmistu kaujiniekus (viens no viņiem jau bija miris, bet otrs atradis patvērumu Francijā), taču Memorial, atsaucoties uz pašu izmeklēšanu un savāktajām DNS analīzēm, apgalvo, ka šos cilvēkus tikai mēģina padarīt par grēkāžiem.
Boriss Ņemcovs. 90.gados Ņemcovs bija postpadomju Krievijas "jauno reformatoru" politiskā zvaigzne. Viņš kļuva par premjerministra vietnieku, un kādu laiku tika uzskatīts par kandidātu prezidenta amatam - taču par prezidentu pēc Borisa Jeļcina 2000.gadā kļuva Putins. Ņemcovs publiski atbalstīja šo izvēli, taču ar laiku kļuva arvien kritiskāks prer Putinu, jo uzskatīja, ka viņš ierobežo pilsoniskās brīvības. Ņemcovs pēc 2011.gada parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas vadīja masveida ielu demonstrācijas un uzrakstīja ziņojumus par oficiālo korupciju. Viņš arī tika arestēts vairākas reizes, kad Kremlis vardarbīgi apspieda opozīcijas mītiņus. 2015.gada 27.februārī, tikai dažas stundas pēc tam, kad bija aicinājis publiku pievienoties gājienam pret Krievijas militāro iesaistīšanos Ukrainā, Ņemcovs tika nošauts ar četriem šāvieniem mugurā, netālu no Kremļa. Putins uzņēmās "personīgu kontroli" pār Ņemcova slepkavības izmeklēšanu, tomēr slepkava joprojām ir uz brīvām kājām.
Boriss Berezovskis. 2013. gada 23. martā vienā no savām daudzajām savrupmājām Eskotā miris tika atrasts krievu oligarhs Boriss Berezovskis – cilvēks, kurš savulaik palīdzēja V. Putinam nonākt varas virsotnē, taču vēlāk ar viņu sastrīdējās un 2003. gadā saņēma politisko patvērumu Lielbritānijā. Lai gan tiek uzskatīts, ka B. Berezovskis izdarījis pašnāvību pakaroties, vairāki izmeklēšanas rīcībā esoši pierādījumi neapstiprina šo versiju.
