Man, kā sabiedrības veselības speciālistam ir palicis rūgtums sirdī par notikušo pirms dažām nedēļām, tā vien gribās uzdot retorisku jautājumu: „Uz kurieni tas viss iet?!”. Kā zināms, katrai medaļai ir 2 puses, arī šoreiz tas nav izņēmums. Apzinos un saprotu, ka pēc šī raksta publicēšanas pār mani var nākt lieli dusmu un naida vāli, bet nevaru klusēt.
Tātad, pirms pāris nedēļām norisinājās „Veselības gada balva 2014” ceremonija. Viss jau skaisti un uz ūsiņu izspēlēts, bet sabiedrībā, tikai dažviet pacelts jautājums un interesanta domu izspēle par nomināciju „Gada cilvēks sabiedrības veselībā”. Šogad par gada cilvēku sabiedrības veselībā kļuva neviens cits kā (atļaušos teikt, skandalozais) Zbigņevs Stankevičs. Tie, kuri nezina, Z. Stankevičs ir Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts, kurš vairakkārt ir nonācis dažādu vietējā mēroga un ārvalstu mediju redzeslokā, dēļ saviem uzskatiem veselības, izglītības un citās jomās, tos pamatojot ar savu ticību.
* Nesaku, ka pievēršanās kādai konkrētai konfesijai un reliģiozi uzskati būtu, kas nosodāms vai nepareizs, bet cilvēkzinātnēs runā par to, ka šajās zinātnēs izdarīti secinājumi un pieņēmumi nedrīkst balstīties uz reliģiju, ticību. Attiecīgi, darbojoties medicīnas, veselības aprūpes, pētniecības, u.c. jomās, profesionāļiem ir jāvadās pēc vispārnoteiktajiem principiem, konkrētajā gadījumā nevis pēc ticības.
Atgriežoties pie sākotnējās tēmas..
Kas man ir raisījis šādas pārdomās par Zbigņevu Stankeviču un viņam piešķirto Gada cilvēka sabiedrības veselībā godu?
Sāksim ar to, kā Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu, metropolītu raksturo Latvijas Ārstu biedrība, izvirzot Z. Stankeviču šai nominācijai; „ Arhibīskaps pats ir veselīga un sportiska dzīvesveida piekritējs un aicina par tādiem kļūt arī citiem, atgādinot, ka tas nozīmē arī rūpes ne tikai par fizisko, bet arī par savu garīgo veselību. ”
Līdz šim brīdim, viss ir skaisti un patiesi. Bet tālāk? Kādi ir paša arhibīskapa uzskati un viedoklis par sensitīvākām tēmām, pēdējo gadu laikā? Par tēmām, par kurām, šobrīd, runā ne tikai draugu lokā, skolā vai Saeimā Latvijā, kā arī, citur pasaulē. Par pētījumiem, par embrijiem un to statusu, par homoseksualitāti un par izglītības sistēmu valstī.
Skandalozais arhibīskaps saņem veselības gada balvu (+APTAUJA)48
2011. gadā arhibīskaps, personīgi pauda atbalstu fonda „Moral Revolution” atklātajai vēstulei, kas tika adresēta Ministru prezidentam V.Dombrovskim, ka nav pieļaujama Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātu pamatskolas mācību grāmatu izmantošana mācību procesā, kurās uz homoseksualitāti skatās kā uz normālu seksuālu aspektu (precizējot, Sociālo zinību mācību grāmatā 9.klasei publicētā intervija ar psiholoģi J.Cihanoviču).
* Tas nekas, ka jau vairāku gadu garumā, pamatskolās vairs nav tāda mācību priekšmeta kā „Veselības mācība”, jo šobrīd priekšmets ir integrēts „Sociālajās zinībās”. Labi, sanāk, ka neinformēsim skolēnus skolā vispār par reproduktīvo veselību un attīstību, kur nu vēl par kontracepciju, seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) vai, jau iepriekš minēto, homoseksualitāti tā vietā, nestāstīsim neko. Līdzīgi, kā jau šobrīd daudzviet pasaulē notiek, pastāvēt uz reliģiju, bet kas notiek realitātē? – Realitātē, tajās sabiedrībās, kur bērniem nesniedz nekādu informāciju par reproduktīvo veselību, kontracepciju un STS, pusaudžu grūtniecība, aborti plaukst un zeļ, tam pa virsu kā skaists garnējums STS. Vai tas ir tas, kas ir vajadzīgs mums? Protams, neizskaudīs nedz pusaudžu grūtniecību, nedz abortus līdz nullei, bet varbūt ir vērts padomāt par seksuālo veselību arī pusaudžu vidū?! Pētījumu netrūkst nedz Eiropā, nedz ASV, kur tiek salīdzinātas 2 skolēnu mācīšanas metožu grupas – viena, kurā tiek stāstīts par reproduktīvo veselību veselības mācības priekšmetā, bet otrā – nekas netiek stāstīts vai labākajā gadījumā tiek minēta „atturība kā vienīgais līdzeklis” un ir reliģijas mācība. Kā jums liekas, kurā grupā tika novērots mazāks iestājušās grūtniecības skaits? Kurā grupā vairāk STS gadījumu?
Padomājiet paši, interneta vide ir pilna ar informāciju, ja skolnieks neiegūst informāciju (pareizu) skolā, viņš meklē atbildes interneta tīmekļos, uz sev interesējošiem jautājumiem, kur, kā paši zināt, bieži vien ir sarakstītas aplamības, jo bērns jau nezina pareizo atbildi, kura ir jāmeklē, viņš izlasa un notic populārākajam, ne vienmēr, pareizākajam, viedoklim (parasti, pirmie rezultāti meklētājā). Un tad, kā Jums liekas, labāk ir neko neteikt, lai bērns pats meklē informāciju internetā un domā, ka tā ir, vai labāk būtu, ja viņam sniegtu pareizu informāciju skolā?
2013. gadā arhibīskaps rakstveidā, ar vārdiem „Atbalstu šo iniciatīvu”, ir paudis atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) „Viens no mums”. Šīs iniciatīvas būtība ir aicināt Eiropas komisiju (EK) pārtraukt finansēt darbības, kas ir saistītas ar cilvēka embrija iznīcināšanu, tai skaitā, pētniecībā no Eiropas fondiem. Atsevišķi minot, ka nedrīkst pieļaut ES fondu naudas izmantošanu abortu pieejamības veicināšanai, embrionālo cilmes šūnu iznīcināšanai un abortu ārstu apmācībām.
*Šeit man ir tikai viens, ko piebilst – nopietni!? Aborti nav vajadzīgi? Arī šobrīd, kad ir noteiktas indikācijas, pie kurām ir veicams aborts? Manā skatījumā, tā ir sievietes diskriminēšana. Iedomājaties situāciju, kad aborti valstī būtu aizliegti vai nebūtu atbilstošu speciālistu – sieviete tiek izvarota, viņai bērns ir jāpatur, jo citu variantu nav, psiholoģisks pārdzīvojums, ne bez sekām. Vai sievietei tiek paziņots, ka bērns var piedzimt ar anomālijām, arī, ne kura, katra sieviete ar šādu informāciju spēj sadzīvot. Protams, par embriju izmantošanu pētniecībā runā citi likumiskie regulējumi, kā Ovjedo konvencija, kura ir integrēta arī LR likumdošanā (Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā un Bērnu tiesību un aizsardzības likumā).
Šogad, pirms nepilna mēneša, arhibīskaps sniedza interviju Amerikas kristiešu ziņu vietnei „Life Site News”, kurā pauda viedokli, ka viņš nav anti-homoseksuālists, bet vienkārši, homoseksuālismu uzskata par slimību, kura degradē sabiedrību kopumā. Viņa nostāja ir tāda, ka Dievs spēj atrisināt visas problēmas, tai skaitā homoseksuālismu, tikai šiem cilvēkiem ir jāvēršas baznīcā.
* Ar šo tad arī likšu punktu rakstam. Atskatoties uz uzrakstīto, sanāk, ka šogad, par Gada cilvēku sabiedrības veselībā ir kļuvis cilvēks, kurš:
bērnu un jauniešu izglītošanas vietā piedāvā mācīt kristīgo mācību un „atturēšanos”;
aizliegt abortus, neskatoties uz indikācijām un iemesliem, tādējādi ierobežojot sievietes reproduktīvās tiesības;
neatbalsta pētniecību ar cilmes šūnām, kas, iespējami, apdraud nākotnes iespējas ārstēt dažādas slimības;
ir pret mākslīgo apaugļošanu, jo tas ir pretstatā baznīcai, nekas, ka tas, iespējams, ir vienīgais veids, kā sieviete ar vīrieti var tikt pie sava pēcnācēja.
Šis viss augstāk minētais raksturo 2014.gada „Gada cilvēku sabiedrības veselībā”..
