1932.gadā viņas parādījās filmā "Freaks", bet 1951.gadā viņa sparādījā sjau otrajā filmā "Chained for Life", kurā patiešībā tika parādīts reālais Hiltonu māsu dzīves stāsts.
Gāja laiks, un meitenīšu ietaupījumi sāka iet uz beigiem, kā nekā, meitenītes džīvoja tādu džīvi, ka neko sev īsti neatteica. "Vodevillas" uz to laiku iznāca no modes. Bet, tā kā neko vairāk par izklaides sfēru meitenes nemācēja, viņas joprojām sevi centās "pārdot" uz skatuves. Rezultātā māsa snokļuva burleska šovā un devā sturnejā!
1941.gadā Terijs Terners, dvīņu PR-menedžeris plašā publikā izklaigāja par Violetas un dejotāja Džeimsa "Džimija" Mūra kāzām. Patiešībā šīs kāzas izrādījās nekas vairāk, kā tikai farss. Džimijs bija homoseksuālas orentācijas vērsts vīrietis, bet fikstīvās kāzas ilga tikai 2 nedēļas.
1955.gadā, kad bija skaidrs, ka skatuves karjera ir beigusies, māsas atvēra ceptuvi, kur viņa sgatavoja hot-dogus, un neslikti pelnīja, kamēr konkurenti neapsūdzēja viņas biznesa zādzībā! Pēc tam, lai vismaz kaut kā pelnīt iztikai, māsas sāka strādāt par čipšu pārdevējām neliela pilsētiņā Šarlotē, kur diezgan pieticīgi džīvoja līdz mūža galam. Pēc atmiņām, dvīnes vienmēr izskatījās neatvairāmi - viņām bija ideāla frizūra, "make-up" un manikīrs.
1969.gada janvārī, pēc tam, kad māsas neieradās darbā un neatbildēja uz telefona zvaniem, viņu mājās ieradās policija. Viņi atrada sievietes mirušas. Mediķi kā nāves cēloni atklāja tajā laikā apkārt klīdušo honkongas gripu, un konstatēja, ka pirmā nomira Deizija, bet Violeta nodžīvoja vēl 2 līdz 4 dienas. Hiltones māsas apglabāja kapiņas "Forest Lawn West Cemetery".
Vēlāk par Hiltonu dzīvi Brodvejā uzlika mūziklu "Side Show", kurš uzreiz saņēma četras "Tony" nominācijas prēmijas, bet viņām par godu dzimtajā Braitonā nosauca autobusu Nr. 708.