Kā vienmēr prieks skatīties 
, un arī prieks, ka esi dzīvs 
, savādāk te pa spokiem klīst visādas ziņas, ka it kā esi attapies rīgas krematorijā 
, starpcitu, laimīgu jauno gadu 
.
Paldies par motivāciju Sasha. Firms 10 gadiem biju regulāri lasījis Tavus rakstus, un motivējos no tiem. Atceros kā vienam Spokam palīdzēji ar mašīnas remontu no paša kabatas (tas aizbēga nepasakot "paldies"); piedalījies labdarībā (cits Spoks ziedoto naudu nozaga), stāstiji par darbu, intriģēji. Paldies Tev.
Ieliku mīnusu lai man uzraksta vienmēr ar viņu esmu gribejis parunāties... Bet pašam kauns rakstīt... bet neraksta 
Mums neviens neprasīja atļauju vai mēs gribam dzīvot uz šīs pasaules vai negribam. Mūs radīja pret mūsu paša gribu. Kad jau bijām dažus gadus jauni, vecāki mūs mācīja, dari tā un nedari šitā, ja izdarīsi šitā būsi baigi labiņais vai ja darīsi šitā būsi slikts bērniņš ar dažādiem iznākumiem. Tad vēl bērnudārzs, skolas kurās salasījušās visādas random izglītotās, kuras katra mums māca dzīves gudrību, uzvedību katra pēc vien sev piemītošas saprašanas un novērtē to tukšos simbolos pret mūsu gribu. Tālāk darbs kurā jāpakalpinās un jāizdabā visādiem tur, pret noteiktu papīrīšu apmaiņu, kuru daudzumu nosaka pats priekšnieks. Un visbeidzot uzrodas nāve nāvīte.
Vai tev tagad Sashka neliekas muļķīgas tās tavas štrunta problēmas? 
