Uzbūvēt tādu monstru un mēģināt to palaist kosmosā no zemes gan būtu smieklīga izgāšanās. Nē, kad runa iet par tik lieliem izmēriem, loģiski, ka konstrukcija notiktu kosmosā. Galvenās detaļas ir jāuzbūvē uz zemes. Tad tās jāpalaiž kosmosā un jāsaliek kopā. Tieši šādā veidā norisinājās starptautiskās kosmosa stacijas konstrukcija. Detaļu konstrukcijai ir jābūt simtprocentīgi precīzi koordinētai. Ja kāda no kuģa detaļām ir neprecīza, tad tā ir jāpārtaisa un tam nav laika. Konstrukcijai kosmosā ir savas priekšrocības, nav jāuztraucas par svaru un laikapstākļiem. Pastāv arī riski. Kosmiskie atkritumi ceļo pa orbītu ar ātrumu 5-6 jūdzes sekundē. Pārpalikumi no kādas raķetes varētu radīt katastrofālus bojājumus.
Kā jau mīnēju iepriekš, evakuēt visus pasaules iedzīvotājus nebūs iespējams. Tas ir vienkārši smieklīgi. Pat ja izdotos uzbūvēt šādu kuģi, tas spētu uzturēt tikai kādu ceturtdaļu no miljona. Tad kā izlemt kuriem paveiksies un kuri paliks uz Zemes? Pirmkārt jau ar veiksmi tur nebūs nekāda sakara. Tā nebūs nekāda veiksmes loterija. Notiks atlase, kura galvenokārt balstīsies uz cilvēku ģenētisko dažādību. Tiks izlasīti cilvēki ar visaugstāko izdzīvošanas varbūtību. To palīdzēs noteikt cilvēku ģenētiskais profils. Būs nepieciešams savākt un izanalizēt DNA paraugus no visiem pasaules iedzīvotājiem. (ja tas būtu iespējams) Tātad ja tev ir iedzimtas slimības vai jebkādi fiziski vai psiholoģiski defekti, tad zini, ka uz kuģa tevi neviens nelaidīs. Arī veciem cilvēkiem nekas nespīd. Būtībā tev ir jābūt bioloģiski perfektam. Protams, tas viss neskartu dažus bagātus un ievērojamus indivīdus, elites. Pārējā pasažieru daļa sastāvētu no ekipāžas un speciālistiem dažādās svarīgās jomās. (ārsti, inženieri, piloti u.t.t)
Lielākajai daļai nāksies palikt uz zemes, un viņi nebūs par to lielā sajūsmā. Nemaz nerunāsim par dumpjiem un civilkariem par to, kurš tiks uz šī kuģa un kurš nē. Arī sabotāžas no teroristu puses ir ļoti iespējams scenārijs. Cilvēki var viens otru iznīcināt, pirms to izdara neitronu zvaigzne.