Šis raksts pierāda, ka tomēr ķīmija ir svarīga arī ikdienā.
Pāris miligrami līdz nāvei57
1545
0
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir viena no lēniedarbīgākajām, bet vienlaikus arī nāvējošākām indēm dabā. Saindēšanās simptomi atklājas, tikai tad, kad smagais metāls jau ir stipri ietekmējis orgānus, un cilvēkam atveseļoties ir gandrīz neiespējami. Šā iemesla dēļ tiesu medicīnas eksperti dzīvsudrabu salīdzina ar vēzi, kas var organismā augt un izplatīties, ilgi palikdams nemanāms. Dzīvsudraba nāvējošā spēka noslēpums meklējams mikroskopiskajos bojājumos, ko brīvie radikāļi nodara orgāniem. Parasti no šiem bojājumiem mūs pasargā tā dēvētie antioksidanti, un orgāni var turpināt darboties. Dzīvsudrabs piesaistās vairākiem organisma enzīmiem, kas ir nozīmīgi antioksidanti. Visvairāk cieš svarīgie orgāni - sirds, nieres un smadzenes. Šo saindēšanos var ārstēt vienīgi ar vielām, kas liek dzīvsudrabam šķīst ūdenī, lai nieres to spētu izvadīt no organisma.
Nāvējošā deva - Atkarīga no ķīmiskās formas.
Saindēšanās simptomi - Galvassāpes, kņudoša, apsārtusi āda, kustību traucējumi, nieru mazspēja, atmiņas zudums.
Nāvējošie ķīmiskie savienojumi
Metālisko dzīvsudrabu, ko izmanto arī termometros, nespēj uzņemt ne āda, ne zarnu trakts. Cilvēki saindējas, to ieelpojot.
Dzīvsudraba sāļi izraisa nieru bojājumus, bet nespēj iekļūt smadzenēs, jo netiek cauri asiņu - smadzeņu barjerai.
Organiskie dzīvsudraba savienojumi ir daudzveidīgi. Kopīgā iezīme - tie visi ir ļoti indīgi.
+ bonusā - Metildzīvsudraba sāļi ir ūdeni šķīstoši savienojumi un tāpēc var uzkrāties zivīs. Tās ēdot cilvēks var saindēties.
Zilā kurpīte jeb Akonitīns
Zilā kurpīte - Eiropas indīgākā puķe - satur nervu indi akonitīnu, kas paralizē elpošanas muskulatūru. Savulaik japāņu un nepāliešu mednieki šā auga indē mērca bultu uzgaļus un vēl nesen, 2004. gadā, kanādiešu aktieris Andrē Nobls nomira pēc tam, kad pārgājiena laikā nejauši ieēdis zilo kurpīti. [ 
]
Nāvējošā deva - 2 miligrami. Nāve iestājas 60 minūšu laikā.
Saindēšanās simptomi - Vēdersāpes, vemšana, apgrūtināta elpošana, nejūtīgi locekļi, sirds mazspēja, elpošanas apstāšanās.
Polonijs
Polonija-210 sabrukšanas procesā radītais radioaktīvais starojums (alfa daļiņas) atšķirībā no citām radioaktīvajām daļiņām nespēj izkļūt cauri cilvēka ādai. Taču, nonākot organismā, piemēram, kopā ar pārtikas produktiem, polonijs ir nāvējošs. Šī radioaktīvā viela drīz vien nokļūst līdz šūnām liesā, nierēs un aknās, un tās radioaktīvais starojums bojā audus. Vispirms cieš šūnas, kas strauji dalās, piemēram, zarnu gļotāda. Upuriem izkrīt mati un vēlāk pārstāj darboties aknas, liesa un sirds.
Nāvējošā deva - 0,1 mikrograms. Nāve iestājas dažu nedēļu laikā.
Saindēšanās simptomi - Matu izkrišana, deguna un smaganu asiņošana, vemšana, drudzis, caureja, orgānu mazspēja.
+ bonusā - 2006. gadā ar poloniju noindēja bijušo Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieku Aleksandru Ļitviņenko.
Strihnīns
Strihnīns ko iegūst no dzērvjacu strihnīnkoka auga sēklām, pārvietojas pa ķermeni asinsplazmā kopā ar sarkanajiem asinsķermenīšiem. Šī inde var ātri pamest asinsrites sistēmu un nokļūt blakusesošajos audos. Nervu sistēma strihnīns ievērojami paaugstina uzbudināmību. Tādējādi rodas spazmas, kas ietekmē arī sirdsdarbību un elpošanu.
Nāvējošā deva - Ap 100mg
Saindēšanās simptomi - Vemšana, spēcīgi krampji, sejas muskuļu spazmas, putas uz lūpām, izvalbītas acis, bezsamaņa, smakšana.
Cianīds
Ikvienā mūsu organisma šūnā darbojas pavisam sīkas spēkstacijas - mitohondriji. Šī nelielā šūnu sastāvdaļa, izmantojot skābekli, barības vielas pārvēršas enerģijā. Cianīds bloķē vienu no mitohondriju enzīmiem, un sekas ir nenovēršamas. Šīs nelielās pārmaiņas dēļ šūnas netiek efektīvi apgādātas ar enerģiju, ko parasti iegūst vielu oksidācijas procesā. Tādējādi šūnas nespēj veikt savas fukcijas, un drīz vien apstājas sirds un plaušu darbība, beigās cilvēks nomirst.
Nāvējošā deva - 50mg. Nāve iestājas dažu minūšu laikā.
Saindēšanās simptomi - Galvassāpes, reibonis, krampji, elpas trūkums, sirds apstāšanās.
Arsēns
Pusmetāls arsēns, kura atomskaitlis ir 33, spēj veidot dažādus savienojumus un pārvērsties par indēm. Tām visām ir kopīga iezīme: tās ietekmē šūnu spēju sintezēt ATF* - molekulas, kuru enerģija tiek izmantota šūnas vielmaiņas procesos. Saindējoties ar arsēnu, sākas galvassāpes, parādās apjukums, miegainums un stipra caureja. Ja nav ATF, šūnas darbība apstājas un tā iet bojā. Tādējādi tiek paralizēti nervi, un apstājas visu dzīvībai svarīgo orgānu darbība.
*Adenozīntrifosfāts - svarīgs nukleotīds, dzīvo organismu enerģijas avots;
Nāvējošā deva - 100 mg. Nāve iestājas dažu minūšu laikā.
Saindēšanās simptomi - Reibonis, galvassāpes, matu izkrišana, asiņains urīns, vemšana, krampji.
Rīcins
1978. gadā bulgāru disidents Georgijs Markovs piepeši saslima un neilgi pēc tam nomira. Tiesu medicīnas ekspertīze atklāja, ka Markovs kļuvis par klusās slepkavības upuri - nezināmas noziedznieks bija injicējis rīcinu viņa ķermenī. Vielu, kuru iegūst no rīcinauga pupiņām, uzskata par vienu no visstiprākajām augu izcelsmes indēm. Kaut gan rīcinu izmantoja ļaunprātīgi, piemēram, atentātā pret Baraku Obamu 2013. gada aprīlī, viens no visparastākajiem saindēšanās cēloņiem ir tas, ka upuris nejauši apēd rīcinauga brūnganās pupiņas. Lai nogalinātu pieaugušu cilvēku, bieži vien pietiek ar 5 - 6 pupiņām.
Nāvējošā deva - 1,8 mg. Nāve iestājas 72 stundu laikā.
Saindēšanās simptomi - Apgrūtināta elpošana, atūdeņošanās, drudzis, asiņaini izkārnījumi, krampji, halucinācijas, aknu un nieru mazspējas.
