Par valodu. Kas apdraud latviešu valodu?61

Tagad par valodas pastāvēšanas draudiem. Patiesībā nopietnas rūpes par latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību izvērtās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918.gadā. Pirmo reizi latviešu valoda, kā „valsts valoda” tiek  minēta 1919.gada Andrieva Niedras pagaidu valdības memorandos, bet satversmē par to tad nekas nebija teikts. Intereasnts ir aŗī fakts, ka pirmskara  Latvijas republikas saeimā deputāti savas runas varēja teikt arī latgaļu, krievu un vācu valodās, bet tās tika tulkotas un protokolētas latviski. Latviešu valodai pilntiesīgas valsts valodas statuss tika piešķirts 1935. gada janvārī, nepilnu gadu pec Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma un saeimas padzīšanas. Tātad pārskatot šo vēstures posmu man šķiet, ka tad Latviajs vadību valodas jautājums nedaudz utrauca, bet tas nebūt nebija primārs un šķiet, ka aī nekādi nopitni draudi latviešu valodas dominancei un pastāvēšanai tad īsti arī nebija.

Pēc 1940. gada okupācijas (es gan vairāk sliecos to saukt par aneksiju) jaunā padomju vara nopietni  ko ļaunu latviešu valodai īsti nepaspēja izdarīt, jo jau pēc gada šos okupantus padzina citi okupanti, kuriem tajā brīdi arī bija daudz nopietnākas lietas, ko risināt fronšū līnijās un nebija laika nodarboties ar kaut kādām valodu problēmām.  Jebkurā gadījumā vācu okupācijas laikā bija skaidrs, ka, ja Hitleram izdosies izveidot nākotnes dižo reihu, tad tajā tadām sīkām valodām, kā mūsējā vieta noteikti nebija paredzēta. Kāds varbūt varētu strīdēties, ka, ja vācieši uzvarētu karā tad latviešu valodai būtu iespējas izdzīvot, bet es tam neticu. Godīgi sakot neredzu jēgu šķēpus lauzt par šo tēmu, jo šos okupantus atkal padzina jau iepriekšējie okupanti.

bilde: (vai tu zini krievu valodu)?

Pēckara padomju periodā, tā saucamā industrializācijas procesa gaitā mūsu zemē tika iepludināts liels migrantu skaits no tā saucamajām „brālīgajām republikām”. Man šķiet, ka zem šī, sākotnēji šķietmi cēlā industrializācijas mērķa, patiesībā slēpās Padomju varas slepenie nodomi veikt rusifikāciju mūsu un dažās citās republikās. Jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados situācija nonāca līdz tam, ka latviešu valodā runājošo iedzīvotāju kopskaits Latvijā knapi pārsniedz 50%! Visās sabiedriskajās sfērās Latvijas PSR sāka dominēt krievu valoda. Pats šos laikus labi atceros. Viens no piemēriem: tad man bieži nācās braukt ar vilcieniem un nacās pirkt biļetes, un tā bija tikai liela veiksme, ja kāda no dzelzceļa kasierēm man spēja atbildēt latviešu valodā.

Labi, ka šie laki laicīgi beidzās un toreiz šķietami nesatricināmā padomju impērija sabruka, kā kāršu namiņš! Nevaru pat iedomies, kas būtu noticis, ja tā nodzīvotu vismas 25 gadus ilgāk! Šķiet tādā gadījumā mēs šodien, šeit par šādām tēmām diez vai diskutētu! Labi, viss notika, kā tam bija jānotiek un pēc PSRS sabrukuma mēs mantojumā saņēmām lielu skaitu pēckara atbraukušo iedzīvotāju un viņu pēcnācjus, kuri jau bija dzimuši šeit. Savukārt lielākā daļa no šiem ļaudīm latviski komunicēt nespēja un manā skatījumā tam bija objektīvi iemesli. Tad un arī tagad,  jo projām šiem ļaudīm tiek pārmests: kāpēc jūs neprotat latviešu valodu? Es uzskatu, ka toreiz padomju vara bija radījusi apstākļus, ka šiem ļaudīm nebija nepieciešams runāt latviešu valodā un bez īpašas vajadzības lielākā daļa arī necentās mācīties to. Piemēram, ja tajos laikos latviešus sūtītu uz kādu no Vidusāzijas republikām, es stipri šaubos, ka kāds no viņiem tur sāktu mācīties, piemēram uzbeku vai tadžiku valodu. Ticamāk, ka lielais vairums brīvi izdzīvotu lietojot krievu valodu. Vēl jo vairāk! Mans vectēvs tiešām bija izsūtīts uz Kazahstānu un tur izsūtījumā nodzīvoja vairāk, kā 10 gadus, kuru laikā tā arī neiemācījās kazahu valodu. Kāpēc neiemācījās? Pavisam vienkārši, kazahu tur bija salīdzinoši maz un tie kas bija ar visiem komunicēja krieviski.. Kas līdzīgs toreiz notika arī šeit Latvijā. Jaunajās rūpnīcās lielā daļa darbinieku bija krieviski runājošo un attiecīgi visi runāja krieviski. Tāpat visa tehniskā dokumentācija un sarakste starp uzņēmumiem tika vesta krievu valodā.

Par to, ka PSRS sabruks un bijušās republikas kļūs neatkarīgas tajā laikā gandrīz nevienam pat prātā nevarēja ienākt! Un tomēr tas notika! Tādējādi vairāki miljoni ļaužu nonāca pavisam jaunās valstīs un kā jau tikko minēju šādu mantojumu saņēma arī mūsu Latvijas republika. Pēc PSRS sabrukuma  daļa šo ļaužu centās pārcelties uz dzīvi savās etniskajās dzimtenēs, bet lielākā daļa tomēr nolēma palikt šeit. Tam atkal sekoja mūsu nacionālradikāļu vaimanāšana, ka šie sveštautieši būtu jāpadzen no Latvijas! Man pat prātā nenāk, kā to mūsdienu civilizētajā pasaulē būtu iespējams  izdarīt nepielietojot fašistu un komunistu metodes un teroru! Es piemēram saprotu tā, ka lielākā daļa no šiem ļaudīm pat pie vēlēšanās nekur nevarēja aizbraukt, jo viņu mājas, ģimenes un visa iedzīve atradās šeit, un viņu pēctečiem šeit jau ir dzimtene. Kā nekā viņu berni jau bija dzimuši Latvijā!

Tagad jau ir pagājuši 24 gadi kopš esam atguvuši savu neatkarību un dzīvojam brīvā Latvijā. Šajos gados ir pietiekoši daudz izdarīts lai pasargātu latviešu valodu no izzušanas. Ir pieņemti likumi un vairāki normatīvie akti, kas attiecas uz valodas pielietošanu un starp citu mūsu likumi ir daudz drastiskāki, kā vairumā citās valstīs! Sekojoši lielākā daļa cittautiešu šajos gados brīvpratīgi vai nu spiestā kārtā ir apguvuši valsts valodu. Jā, ir arī tādi, kuri vēl jo projām neprot sazināties latviešu valodā un ir pat tādi, kuri apzināti necenšas valodu apgūt vispār! Tādu gan ir pavisam maz un esmu parliecināts, ka viņi nekādus draudus latviešu valodas pastāvēšanai nespēj izraisīt. Tā sacīt, negribi? Tad arī nevajag! Ne jau mana ir šī problēma, bet tieši tava. Nezini valodu,  nebūs karjeras izaugsmes u.t.t.

Bildē: (Dižā un varenā krievu valoda).

Un tomēr vēl jo projām ir liels skaits to latviešu, kuri uzskata, ka šie cittautieši, kuri nesaprot latviešu valodu ir viena no lielakajām problēmām. Vēl ir tādi, kuri mīl pārspīlēti vaimanāt: kāpēc man ar šādiem sveštautiešiem jārunā krieviski, kapēc viņi nemācās latviešu valodu?  Manis pēc viņi var nerunāt latviski un tas man personīgi nesagādā nekādas problēmas. Kā jau tikko minēju tās drīzāk ir viņu pašu problēmas. Tāpat, taču neviens jums nespiež ar viņiem runāt krieviski! Negrib runāt latviski, lai nerunā un iet vienu māju tālāk! Neķeriet kreņķi par to! Te gan uzradīsies arī  tādi kuri man sacīs; bet latvieši paši ar tādiem sāk runāt krieviski un vēl jo vairāk krieviski runā arī ar tiem cittautiešiem, kuri zina latviešu valodu. Šādā agdījumā jums pašiem ir jāizlemj, ko darīt. Ja jūs tas aizskar tad kāda problēma atteikties runāt krieviski vai taktiski likt manīt, ka jūs to nevēlaties darīt? Kautrējaties? Nu tad neko! Runājiet krieviski! Es piemeram ar krieviem (Latvijā dzīvojošiem) sarunu parasti uzsāku latviski un ja nu redzu, ka viņš cenšās runāt manā valodā, bet tas sagādā problēmas mūsu komunikācijai es bez problēmām varu turpināt sarunu arī krieviski un par to nemaz neuztraukšos. Svešvalodu zināšanas cilvēku padara tikai bagātāku! Ja nu sastapšu krievu (Latvijas krievu), kurš izrādīs, ka viņš ar mani nekādā gadījumā nerunās latviski un viņam pat prātā nenāk apgūt šo valodu, tad saruna mums nesanāks! Ja nu esi dumjš, tad tāds paliec un par ko ar tādu vispār var diskutēt?

Vēršos arī pie tiem, kuri uzskata, ka valodu zināšanas ignorē tikai mūsu Latvijas cittautieši. Varu pastāstīt, ka ir ļoti daudz mūsu pašu bāleliņi, kuri piemēram tajā pašā Anglijā dzīvo un angļu valodu nav apguvuši, un pat necenšās to darīt. Personīgi zinu pat tādus, kuri Anglijā dzīvo vairāk, kā 8-10 gadus un jo projām angliski nerunā, bet tajā pat laikā viņi ir atraduši darbu, saņem bērnu pabalstus,ir paņēmuši māju uz kradīta un bez īpašām problēmām iztiek bez angļu valodas zināšanām. Vispār, kā piemēru minēšu: Anglijā ir tāda pilsētiņa Bostona, kurā dzīvo ne vairāk, kā 30 tūkstoši iedzīvotāju no kuriem ne mazāk, kā 3000 ir mūsu tautiešu. Tāpat tur dzīvo lietuvieši, krievi, poļi un citi imigranti, un kopumā aptuveni 50% pilsetas iedzīvotāju ir iebraucēji no citām valstīm. Šinī pilsetā ir vairāki lietuviešu un pat latviešu veikali, frizētavas, kafejnīcas, auto servissi un vēl šis tas. Vēl tur ir arī pāris juridisko kantoru, kuri stradā ar mūsu Austrumeiropas klientiem, kuri neprot angļu valodu un palīdz tiem nokārtot pabalstus, kredītus un visu citu kas nepieciešams. Bostonā pat tiek rīkotas latviešu ballītes uz kurām visai bieži ierodas populāri Latvijas mūziķi! Pie visa šī vēl jāpiebilst, ka Bostona nebūt nav vienīgā vieta Anglijā, kur ir šāda situācija. Ņemot vērā tikko stāstīto man rodas  jautājums: ar ko īsti atšķiras tie mūsu tautieši, kuri nerunā angliski, bet visai labi dzīvo Anglijā no mūsu Latvijas cittautiešiem, kuri neprot latviešu valodu un bez īpašām problēmām dzīvo šeit?