Ņujorkieši 214

"Es gribu būt zinātnieks." 

"Kas ir labākais esot zinātniekam?" 

"Pētīt  lietas." 

"Ko jūs vēlaties pētīt visvairāk?" 

"Karaliskās kobras".

Dubulta komanda.

"Es nesaprotu savas jūtas. Dažreiz es jūtos skumji, un es nezinu, kāpēc. Tad reizēm es jūtos  muļķīgi, un es nezinu, kāpēc. Tagad es jūtos" wow ", jo šī ir mana pirmā intervija."

Redzēti centrālajā parkā.

”Ja mana baterija nebūtu tik zema, es jau tagad ar šo lietu būtu ticis uz diviem riteņiem.”

"Kad es pārcēlos uz šejieni, es nerunāju angliski, es sāku mazgāt traukus restorānā. Tad, vienā dienā, es jautāju pavāram, vai es varētu palīdzēt pagatavot zupu, un viņš teica:" Nē, receptes ir angļu valodā." Bet es viņam teicu:" Tikai parādiet man vienu reizi, un jums nekad nebūs jārāda man atkal." Tā es sāku gatavot. Tagad es pārvaldu virtuvi. Bet, ja maniem virtuves strādniekiem kādreiz nepieciešama palīdzība, es mazgāju traukus."

"Man piedzima bērns, kad man bija sešpadsmit. Es tiku izmesta no vidusskolas  kavējumu dēļ. Mana ģimene un sabiedrība diezgan norakstīja mani. Bet es uzreiz dabūju darbu  sporta preču veikalā. Drīz es dabūju darbu uzņēmumā, kurā vajadzēja reģistrēt nodokļus.  Uzņēmumā mani apmācīja un man bija daudz pienākumu. Galu galā es uzzināju pietiekami, lai kļūtu par asociēto. Tad es saņēmu darba piedāvājumu  mazākā uzņēmumā, kas kontrolē grāmatu tirdzniecību. Es saņēmu  mazāk naudas, bet es gribēju šo pieredzi. Sešus mēnešus vēlāk, kāds darbinieku kontrolieris teica, ka es nevaru te strādāt, jo man nepieciešams koledžas grāds. Pirms pieciem mēnešiem es dabūju grādu un tagad varu strādāt oficiāli.