Neērtās Ēģiptes piramīdas12

1822.gadā franču zinātnieks Fransuā Šampolions un angļu zinātnieks Tomass Jungs atšifrēja hieroglifus uz Rozetas akmens. Jau tad Šampolions runāja par to, ka viņa tulkojums nav gluži pilnīgs un attiecīgie hieroglifi var nozīmēt arī kaut ko citu, katrā ziņā kaut ko vairāk, nekā tikai skaņas un vārdus. Viņam piekrīt Lerts Skremptons, atšifrēšanas programmnodrošinājuma izstrādātājs. Viņš informē, ka hieroglifiem piemīt abreviatūru īpašības, un, savienojoties ar citiem hieroglifiem, pamazām veidojas gluži noteikta jēga. Pētnieks apgalvo, ka atsevišķu hieroglifu forma ņemta no kosmoloģijas. Saule attēlota kā aplis ar punktu, Mēness – pusmēness formā un tamlīdzīgi. Uzraksti vēstot par ēģiptiešu priekšstatiem par diennakts, gadalaiku un Zemes stāvokļa maiņām. Lielākā daļa pierakstu veltīta debess ķermeņu novērošanai, un galvenie objekti bijuši Mēness, Saule, zvaigzne Sīriuss un Oriona zvaigznājs.

Bet vispārsteidzošākais ir tas, ka seno ēģiptiešu priekšstati par pasaules uzbūvi itin nemaz nav primitīvi. Piemēram, noskaidrots, ka viņiem itin labi bijuši pazīstami atoma un enerģijas jēdzieni. Skremptons ir pārliecināts par to, ka ēģiptiešu kosmoloģijas izpēte ļoti lielā mērā var ieinteresēt arī tā dēvētās „stīgu teorijas” speciālistus.

Mūsdienu fizika tikai gluži nesen spējusi rast atbildi jautājumam par elementārdaļiņu skaitu – to esot vismaz 200, bet jaunākie seno ēģiptiešu hieroglifu pētījumi savukārt liecina par to, ka senatnes zinātnieki to jau sen zinājuši, minot jau krietni vien precīzāku skaitu, proti – 266. Skremptons secina, ka piramīdu laikabiedriem piemitušas tādas zinības, kurām mūsdienu zinātne vēl tikai sākusi pamazām pietuvoties...

Interesants ir arī tas fakts, ka senajiem ēģiptiešiem, kuri tik ārkārtīgi rūpīgi sagatavoja savus faraonus aizkapa dzīvei, valodas apritē vispār nav bijis tāda jēdziena – „nāve”. Mūsdienu tulkotāji bieži sastop hieroglifu, ko iepriekš traktēja kā „nāvi” pierakstos par Saules un zvaigžņu kustību, kur tas nozīmē „kustību uz rietumiem”. Ēģiptieši ticēja dvēseles nemirstībai, viņi debesjuma notikumus pielīdzināja notikumiem uz zemes. Kā saule katru dienu nozuda rietumos un atkal no jauna atdzima austrumos, zvaigzne Sīriuss 70 dienu laikā pazuda no debesjuma, lai vēlāk atkal uzrastos, „atdzimtu” – tāpat arī cilvēka dvēsele nekad nenoslēdza savu gājumu, vien tikai uz laiku „aizgāja uz rietumiem”. Zinot par seno ēģiptiešu civilizācijas pārsteidzošo attīstību, ir pamats nopietni šaubīties par to, ka tas bijis tikai banāls reliģisks ticējums.

Katrā ziņā ir viena lieta, par ko zinātniekiem nav būtisku domstarpību: piramīdu koda atšifrēšanas darbs vēl nav galā, un tūkstošiem gadu akmenī ieslēptā informācija vēl tikai gaida savu „izņemšanu” no tā. Un tas cita starpā tieši tāpat attiecināms arī uz to informāciju, kas guļ miljoniem gadu senajos zemes slāņos ieslēptajos saprātīgu, visdrīzāk, cilvēkveidīgu būtņu roku darinātajos artefaktos...