Melnādaino izgudrojumi?7

12. Zāles pļāvējs

Pirmo patentu izsniedza Anglim Edvinam Budingam 1830. gadā. Tam bija rotējošs asmenis, kurš griezās līdz ar riteņiem, stumjot iekārtu uz priekšu. Ļoti līdzīgs modernajiem. Droši vien paši esat tādu lietojuši, vēl padsmit gadus atpakaļ redzēju tādu kaimiņam.  

1850. gadā tika izgudrota līdzīga ierīce, dažas tehnikas izmaiņas. Esot bijis dārgāks, bet klusāks. 

1893. gadā tika izgudrota ar tvaika dzinēju darbināma zāles pļāvēja mašīna.  

1899. gadā patentu uzlabotam ar roku stumjam zāles pļāvējam izsniedza Afroamerikānim Džonam Albertam Buram. 

Līdz mūsdienu zāles pļāvējam kā līdz mēnesim. 

13. Videnovērošana

Afroamerikāņu vīrs un sieva Alberts un Marija Brauni izņēma patentu 1966. gadā. Novērošanas sistēma sastāvēja no video kameras, kas pa tiešo ar vadu saslēgta ar televizoru. Pirmkārt gan kamera gan televizors ir balto izgudrojumi, otrkārt šādu sistēmu pirmo reizi izmantoja Nacistu vācijā 1942. gadā V-2 raķešu palaišanas novērošanai. Par ideju un sistēmas uzstādīšanu atbildīgs vācu inženieris Valters Brušs, kurš protams nebija melnais. 

Baigie izgudrotāji tie melnie. Varbūt aizguva ideju no Nacistiem, varbūt ne, bet fakts, ka melnais grib plūkt visus laurus. 

14. Ar gāzi apsildāma krāsniņa

Ar gāzi apsildāmas krāsniņas jau bija eksistējoša tehnoloģija, bet melnais apgalvo, ka izgudrotāja ir Afroamerikāniete Alise Pārkere. Tomēr savs nopelns ir, viņas patents iekļāva dizainu siltuma aizvadīšanai uz citām itabām utt., kas sniedza idejas centrālās apkures sistēmām. Nevar neko daudz atrast par šo izgudrotāju, bet bildēs nemaz neizskatās pēc tipiska Afroamerikāņa, nav liela deguna un lūpu, un kaut vai bildes ir melnbaltas, var redzēt, ka ādas krāsa nav tumši melna, uzvārds arīb alto. Visticamāk kāda jauktene vairākās paaudzēs. Jāpiemetina, ka uzaugusi starp baltajiem un studējusi balto skolās. Interesanti, kāpēc Āfrikāņi no Kongo vai Nigērijas neko neizgudro. 

15. Riekstu sviests

Ļoti populārs apgalvojums, ka melnie izgudroja riekstu sviestu, un melnie nereāli ar to lepojas. 

Kā apgalvo melnie, riekstu sviestu izgudroja Džordžš Vašingtons Kārters, sviesta recepte laikam bija iekļauta viņa recepšu grāmātā, izdota 1916. gadā. Riekstu sviests jau bija pazīstams ilgus gadus.

Pirmo patentu riekstu sviestam izdeva Amerikā, to saņēma Kanādietis Marsels Gilmors Edsons 1884. gadā. 

Ir aprakstīts, ka Acteki jau 15. gadsimtā taisījuši riekstu sviestu, bet arī Acteki nebija melnie. Acteki visticamāk bija Mongoloīdas rases atzars, tāpat kā Amerikas indiāņi, kuru senči ieradās caur Sibīriju-Aļasku daudzus gadus atpakaļ. 

16. Veļas žāvēšanas mašīna

Kārtējo reizi melnais plūc laurus uz balto izgudrojumu, vienkārši to patentējot. 

Afroamerikānis Džordžš Sampsons izņēma patentu 1892. gadā, tas uzreiz liek noprast, ka viņa izgudrojam nav nekāda sakara ar mūsdienu tehnoloģiju, bet melnie to nesaprot, viņi ar to tāpat lepojas. 

Dažādas metodes, mašīnas veļas žāvēšanai ir bijušas pazīstamas civilizācijām jau gadsimtiem ilgiem, 18. un 19. gadsimtā Eiropā jau bija pazīstami ar roku griežāmi metāla bunduļi ar caurumiem. Bundulis atradās virs atklātas uguns. 

Melnādainā izgudrojums bija bezmazvai tas pats, bet papildusa atradās uz krāsns nevis atklātas uguns kā iepriekšējie. 

Ar gāzi un elektrību apsildāmie parādījās gadus vēlāk, pirmais automātiskais parādījās 1938. gadā, izgudrotājs Rozs Mors, baltais.

17. Oglekļa kvēldiegs

Stāsts par Afroamerikāni Luisu Hovardu Latimēru, kurš strādāja zem Tomasa Edisona. Nav noslēpums, ka Tomass Edison bija nelietīgs, zaglīgs maita, kas piesavinājās sev citu izgudrojumus, tos patentējot, bet ne par to ir šis raksts.

Zinātnieki ir bijuši pazīstami ar dažnedažādiem kvēldiegiem, tostarp oglekļa kvēldiegiem. Arī Tomass Edisons savai spuldzītei izmantoja oglekļa kvēldiegu, melnādainā nopelns šeit ir uzlabots oglekļa kvēldiegs, kas tik ātri neizdega. 

Laikam jau varam nedaudz uzslavēt melno, kurš audzis starp baltajiem, studējis ar baltajiem, un strādājis grupā ar citiem baltajiem. 

Šodien tāpat izmantojam citas spuldzītes.

18. Automātiskā ātrumkārba

Patentu automašīnas automātiskajai kārbai izņēma Afroamerikānis Ričards Spaiks 1932. gadā. Tas nekas, ka primitīvi automātiskās kārbas mehānismi jau pastavēja 1904. gadā primitīviem automašīnu priekstečiem, kas darbojās uz tvaiku. Gadiem ejot, atīstoties tehnoloģijai, izveidojās jaunāki mehānismi, un galu galā melnais to pielāgoja automašīnām. Tas nekas, ka varbūt 90% visus šos gadu tāpat braukuši ar manuālu kārbu. 

19. Kardiostimulators

Nenoliedzami glābis miljoniem dzīvību, bet nevajag ļaut laurus plūkt melnajam. 

Šai ierīcei vēsture stiepjas līdz 19. gadsimta sākumam, primitīva tehnoloģija, kas ar laiku attīstījusies. 

Pirmos implantējamos stimulatorus izgudroja zviedri jau 1958. gadā, kurām nebija ilgs mūžs, bet kopš tā laika, tehnoloģijām attīstoties, tie tika pilnveidoti.

1982. gadā Afroamerikānis veica uzlabojumu esošajai tehnoloģijai, kas uzlaboja tā darbību. Bet nu melnajam detaļas neinteresē, jūtas lepns par melno, kurš audzis starp baltajiem, stud.... ehh.