Bija pavisam parasta sestdiena un es nolēmu mazliet doties laukā pastaigāties, bet es pat nenojautu, ka man nāksies sastapties ar viņu...
Bija pavisam parasta sestdiena un es nolēmu mazliet doties laukā pastaigāties, bet es pat nenojautu, ka man nāksies sastapties ar viņu...
Neko ļaunu nenojauzdams mierīgi pastaigājos un baudīju svaigo gaisu, līdz mirklim, kad pamanīju svaigus ķepu nospiedumus. Īsti nevarēju saprast kam tie pieder, līdz ieraudzīju pašu nospiedumu īpašnieku...
Ķepu nospiedumu apskatīšanas laikā es sajutu kustību sev aiz muguras un pagriezos, lai paskatītos kas tur ir. Mans ļaunākais murgs piepildījās.. tas bija kaķūns.
Kaķūns jau pietuvojās man pavisam tuvu. Biju dzirdējis, ka kaķūns ir ļoti viltīgs un neparedzams. Panikai ļauties nedrīkstēju.
Tikmēr kaķūns bija sācis riņķot ap manām kājām un izlikās par draugu, bet es zināju viņa nodomus un nenolaidu acis no viņa.
Pēkšņi, kaķūns pārtrauca kustību un apstājās. Viņš vēroja mani ar savu caurubjošo skatienu. Man nebija ne jausmas, kas notiek viņa galvā!