Ja paskatamies tad Latvijā ir daudz dažādu vietvārdu, kas saistīti ar raganām, velniem un citiem nelabajiem. Dzelzceļa stacija- Spīgana, ne mazums Raganu un Velnu kalnu, akmeņu, purvu un ezeru.
Kur nelabie mituši39
740
4
Raganu klintis pie Vaidavas.
Smilšakmens atseguma iežu vecums tiek lēsts ap 360milj.gadu. Par šīm klintīm ir daudz nostāstu un teiku. Klintīs mītošās raganas apkārtnes ļaudis tā kaitinājušas un nerrojušas, ka palīgā saukti pat mācītāji. Bet arī tiem šādi tādi grēki bijuši, ko raganas zinājušas un teikušas, ka tādiem grēciniekiem nav nekādas varas pār tām. Raganu klintīs ir arī Acu avots- patiesībā tie ir divi avotiņi, kas iztek no klinšu pamatnes un izskatās pēc divām raudošām acīm, ko klintīs mītošās raganas izmantojušas. Avota apkārtnē atrodamas zīmes par raganām- koku galotnēs redzamas raganu slotas, zālē raganu riņķi un raganu spļāvieni, bet kādas priedes stumbra caurums tiek dēvēts par raganas spoguli.
Ragana Krimuldas pagastā.
Tagadējais lielciemats Ragana kā apdzīvota vieta veidojusies pie vēsturiskās Engelhartes zirgu pasta stacijas, kas pēc dzelzceļa izbūves tiek likvidēta. Par vietas nosaukumu stāsta dažādas teikas, bet visās figurē kāda skaista krodziniece, kuru vietējie iesaukuši par raganu. Gan tāpēc, ka viņas dēļ ciema vīrieši krogā atstāja pēdējo grasi, gan tāpēc, ka vienīgā spēja atpazīt velnu, kurš reiz pārģērbies ienācis krogā.
Liepājas daļa- Velnciems.
No Liepājas autoostas, pārejot pāri gaisa titam, nonākam tieši Velnciemā. Vienā no vecākajām Liepājas daļām. Ir leģenda, ka nosaukums radies laikā, kad Krievijas cars Pēteris I apmeklēja Liepāju 1697.gadā. Iebraucot pilsētā šiem sagribējās uzpīpēt. Apstājušies arī. Kā cars kāpis ārā no karietes tā kāja aizķeras un šis ar seju pa taisno dubļos. Pārskaities ne pa jokam un nobrēcies- ''Čortova ģerevņa''. Tā tas arī iegājies.
Joda dambis Embūtē.
Simts metrus garais,3m augstais un 6m platais uzbērums sadala Joda leju divās daļās. Teika vēsta, ka kuršu-leišu kara laikā jods, nesdams zemi no Krusta kalna, izveidojis šo dambi, appludinājis upi un tādejādi izglābis Embūtes pili no leišiem.
Nelabā apartamenti.
Lielā un Mazā Ellīte atrodas Cēsu novada Liepas ciemā. Kā rāda nosaukums, tad tieši šī ir tā vieta, kur velni mituši. Vietējie labprāt mēdza tirgoties ar velniem, bet velna nauda laimi nenes. Pārnesot mājās tā pārvēršas par pelavām.
Raganu katls Siguldā.
Pie Daudas upes atrodas pusapaļa smilšakmens grava, kas līdzinās piltuvei un to sauc par Raganu katlu. Teikas stāsta, ka šī ir bijusi raganu pulcēšanās vieta, kur tās salidojušas no tuvas un tālas apkārtnes, lai mācītos visādas pesteļošanas. Šo vietu ir vērts apmeklēt, jo ticēējums vēsta, ka katrs kurš kaut reizi bijis Raganu katlā, iemantos drosmi un spēku un nekādas burvestības vairs nebūs bīstamas.
Velna grābiens.
Ieplaka Velna grābiens atrodama Matkules pagastā Kandavas novadā. Abavas pietekas- Amuli un Imuli uz kādiem 300 soļiem pēkšņi saiet tuvu kopā. Nostāsts saka, ka velns gribējis abas upes salaist kopā. Tāpēc zemi starp upēm ar abām rokām no katras puses sagrābis un jau pacēlis, bet tad iedziedājies gailis un velns atstājis grābienu tādu, kāds tas redzams vēl šodien.
Pretim saulei- Raganīte.
Raganīte Bērzaunes pagastā ir vienīgā upe Latvijā, kas visā savā garumā (7km) tek no rietumiem uz austrumiem un ietek Aronā.Upīte izveidojas no vairākem avotiem, daudziem no kuriem tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības. Aiz Griblejas tilta tā kļūst ļoti līkumota un šos līkumus vietējie iesauca par Likteņa lokiem un pēc upītes tecējuma pārmaiņām paredzejuši nākotni.
+
laiza:irmo reizi dzirdu tādu vārdu No Liepājas autoostas, pārejot pāri gaisa :titam:lv:tava gramatika ir šausmīgāka par velnciemu
