Iespējams gandrīz ikviens no jums ir dzirdējis runas par to, kas notiktu, ja tiktu pārrauts, piemēram, Rīgas HES aizsprosts: kā Rīga tiktu appludināta, kā puse Rīgas iedzīvotāju tiktu ieskaloti jūrā. Šīs runas nav bez pamata, kaut gan tajās ir dzirdēti arī daudzi izdomājumi un aplamības.
Kas īsti notiktu ar mums, ja notiktu kāda no triju uz Daugavas atrodošos hidroelektrostaciju (HES) aizsprostu pārrāvums?
Šī raksta uzdevums ir sniegt jums pilnīgu un ar apstiprinātiem faktiem pamatotu informāciju par to, kas notiktu ar mums, ja tiktu sagrauts Baltijā pēc jaudas lielākās Pļaviņu HES aizsprosts.
Visa rakstā minētā informācija balstās uz publiski pieejamo oficiālo informāciju, kas apraksta un analizē avāriju risku novērtējumus lielām hidroelektrostacijām. Šādi novērtējumi gan teritoriālās plānošanas, gan civilās aizsardzības vajadzībām ir veikti arī trijām Daugavas HES kaskādes hidroelektrostacijām – Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES. Šādu dambju un aizsprostu pārrāvumu iespējamo plūdu aprēķiniem pielieto plūdu viļņa matemātisko modelēšanu, ko veic ar speciālām datorprogrammām. Tas veikts arī trijām lielajām Latvijas hidroelektrostacijām.
Lai noteiktu iespējamo briesmu apmērus, kas rastos, sagrūstot kādam no lielo HES aizsprostiem uz Daugavas, raksta autors izvēlējās vistraģiskāko un visļaunāko variantu, kāds vien ir iespējams.
Un šāds variants ir tad, ja tiek pārrauts un sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts.
Pļaviņu HES aizsprosta sagrūšana izraisītu milzīgus plūdus Daugavas lejtecē, kā rezultātā tiktu pārrauts arī Ķeguma HES aizsprosts un arī Rīgas HES aizsprosts!
Visu triju hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs esošās milzīgās ūdens masas (1 miljards m³ jeb 1 km³ ūdens) īsā laikā trauktos pa Daugavu un atnestu lielu nelaimi Daugavas krastos dzīvojošajiem.
Var jautāt: „Vai šāds HES aizsprosta pārrāvums vispār ir iespējams?”.
Un atbilde būtu: „Ir iespējams!”
Lai arī šāda aizsprosta sagrūšanas iespējamība lielu plūdu gadījumos līdz šim varētu notikt varbūt reizi tūkstošgadē, tomēr pasaules globālās sasilšanas tendences šo varbūtību tikai palielina. Protams, šodienas pasaulē briesmas vairo arī lielie terorisma draudi.
Jāatgādina, ka salīdzinoši mazākas avārijas situācijas mūsu Daugavas hidroelektrostacijās ir bijušas jau arī pagātnē:
1956. gada pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma ūdenskrātuves, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 000 m³ sekundē, kā rezultātā Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens; 1980. gada Pļaviņu HES lejasbjefā (pakājē) parādījās dubļaini pazemes ūdeņu izskalojumi, kas rodas, būvēm sēžoties. PSRS Enerģētikas ministrs izdeva slepenu pavēli par avārijas situācijas novēršanu Pļaviņu HES. Steidzami tika veikti papildus urbumi, lai mazinātu pazemes ūdeņu radīto spiedienu. 1986. gadā, veicot pārbaudi, sagāzās Ķeguma HES tilta laidums. Bija cilvēku upuri.
Tātad pievērsīsimies iespējamajai notikumu gaitai!
Mūsu iedomātais visļaunākais hidroelektrostaciju aizsprostu sagrūšanas variants balstās uz sekojošiem pieņēmumiem:
Pļaviņu HES aizsprosts lielu plūdu gadījumā tiek pārrauts pamatgultnes aizsprosta daļā; Ķeguma HES un Rīgas HES turbīnas nedarbosies; Ķeguma HES un Rīgas HES aizsprosti secīgi tiek pārrauti, ūdens līmenim sasniedzot aizsprosta virsmas atzīmi; Ķeguma HES un Rīgas HES aizsprostu pārrāvumi notiek pamatgultnes aizsprosta daļā.
Piedāvājam jums hronoloģisku notikumu aprakstu, kas notiktu nepilnas diennakts laikā pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma. Vēlreiz atgādinām – visa aprakstītā situācijas modelēšana balstās uz Latvijas un Eiropas ekspertu veiktajiem aprēķiniem un ir salīdzināta ar zināmajiem aizsprostu sagrūšanas gadījumiem, kas ar pietiekamu precizitāti ataino iespējamo reālo situāciju.
Vienīgais raksta autora izdomājums ir iedomātais notikuma sākuma laiks.
Visa aprakstītā informācija un katastrofas situācijas ir aprakstītas secīgi pa periodiem, kas ir raksturīgs iespējamai notikumu gaitai. Uz kartes ir attēlota maksimālā appludinājuma robeža.
Tas varētu notikt tā:
Latvija 2015. gada marta vidus.
Pēc ilgstošas un sniegiem bagātās 2014./2015. gada ziemas pavasaris ir atnācis ļoti strauji. Gaisa temperatūra visā Austrumeiropā ir pacēlusies līdz pat + 12º C, ir spēcīgas un ilgstošas lietavas. Gadalaikam neatbilstoši augstā gaisa temperatūra, kā arī nemitīgais spēcīgais lietus izraisa ļoti strauju sniega un ledus kušanu Latvijā , Lietuvā un Baltkrievijā. Ūdens līmenis visās upēs strauji ceļas, sākas ledus iešana.
Ļoti kritiska situācija rodas Daugavā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves (Pļaviņu HES ūdenskrātuves laukums > 42 km², sateces baseins > 80 000 km²)!
Pļaviņu HES 2015. gada 26. – 28. marts.
Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ūdens līmenis strauji tuvojas + 73 m virs jūras līmeņa, kas ļoti bīstami tuvojas kritiskajam līmenim. Nemitīgi pieplūstošais palu ūdens daudzums nenovēršami ceļ ūdens līmeni Pļaviņu HES milzīgajā 0,5 km³ (500 miljoni m³) ūdenskrātuvē. 40 m augstais Pļaviņu HES aizsprosts ir patiesi apdraudēts!
