Informācija no Jaunjelgavas novada domes mājas lapas: „Reizēm lielu postu pilsētai ir nesusi Daugava. Postoši plūdi bijuši 1773., 1931. un 1941.gadā. Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 30.gadu beigās tika uzcelts 3,5 km garš un 3 m augsts dambis. 1951. un 1952. gadā palu rezultātā tika pārrauts uzbūvētais dambis, applūda ielas, pieplūda pagrabi, iedzīvotāji evakuējās. Šo plūdu laikā iedzīvotāji pārvietojās ar laivām. Seku likvidēšanai tika iesaistīti pat karavīri. Tikai pēc Pļaviņu HES uzcelšanas pilsēta ir pasargāta no plūdiem.” Šoreiz 3, 5 m augstais dambis nepalīdzēs un pie visa vainīgs būs tieši Pļaviņu HES! Daugavas labo krastu pirmajās 40 minūtēs pēc katastrofas sākuma no būtiskiem postījumiem pasargā stāvkrasts. Vienīgi straujā un kāpjošā palu ūdens straume kopā ar līdzi nestiem ledus gabaliem un lauztiem kokiem rada pastiprinātu krasta eroziju, kas Aizkraukles muižas un Zemkopības institūta rajonā var izraisīt krastu izskalošanu un nobrukšanu, kā rezultātā var tikt izpostītas vairāki desmiti viensētu („Priediņas”, „Pakalni”, „Bērziņi”, „Akmentiņi”, „Dzirnavas”…). Klidziņas rajonā strauji kāpjošais palu ūdens (15 cm/minūtē) sāk lauzties Dīvajas upes grīvā un aptuveni pēc 2 stundām kopš katastrofas sākuma tiek appludinās Rīgas – Jēkabpils (A6) autoceļš. Pēc 4 stundām kopš katastrofas sākuma tiltu pār Dīvajas upi uz Rīgas – Jēkabpils autoceļa (A6) klāj 6 m dziļš ūdens! Tāpat tiek appludināts un zem dziļas ūdens masas atrodas arī autoceļa (A6) posms Ziedugravas rajonā. Palu maksimālā applūduma brīdī ūdenī līdz pat pirmā stāva viducim atrodas arī apkārtnes populārākā kafejnīca „Klidziņa”.
Kafejnīca „Klidziņa”. Ūdens maksimālais appludinājums – līdz kafejnīcas 1 stāva vidum. Būs arī vairākas daļas.