Neutveriet mani nepareizi, šis nav izmisīgs lūgums ziedot naudu, lai glābtu dzīviekus, palīdz;ibu jūs varat sniegt kaut vai aizejot uz tuvāko patversmi un izstaidzinot suņus. Vien manā uztverē tas, ko dara šie cilvēki, lai glābtu un saglabātu katru vārgo dzīvībiņu, kurai vien nepaveicās tikai ar to, ka tā piedzima nepareizajā vietā un laikā. Un kas pie tā ir vainīgs? Mēs paši, kas nekastrējam savus dzīvniekus un vēl ļaunāk, izmetam tos laukā gluži kā nolietotas preces, kas nevienam nav vajadzīgas. Šiem mazuļiem ir nepieciešama palīdzība, barības, segu, rotaļlietu vai naudas izteiksmē, bet vislielākā dāvana, ko jūs varat dot šiem dzīvniekiem it MĀjAS, kurās tie tik mīlēti, loloti un nekad nekad vairs nepamesti. Lai veicas jums visiem.
Laimi vēlot,
Vampire.
Vispirms kastrācija, jo mīž un kož, lai aizstāvētu teritoriju. Un vēl arī idiotiski saimnieki, kas savu kaķi sit, kliedz uz to, kas mincis negrib, lai to ņurca pa rokām!!!!!!! Ne visi kaķi ir tādi, kuriem patīk cilvēku mīlestības apliecinājumi un ja tie tiks uzspiesti, tad atbilde būs agresija. Esmu redzējusi kā tiek sabojāti daudz normālu kaķu vien saimnieku stulbuma dēļ. Kaķis nepiedzimst psihs, to tādu padara īpašnieks! Dzīvnieks aizstāvas kā vien prot un ja jūs vēlaties dzīvnieku,kas pacietīs visu un mīlēs neskatoties ne uz ko, tad ņemiet suni!!!!!!!!!!! Kaķa mīlestība ir jānopelna!!!!
Jāpiebilst, ka savā dzīvē esmu izglābusi vairākus dzīvniekus, kas vienkārši ''uzgadījās''. Pirmais bija pavisam mazs kaķēns, kas ņaudēja malkas kaudzē, tam pat actiņas nebija atvērušās, es lūdzos gatera strādniekiem, vai tie nevar pieņemt kaķēnu (man bija vien 9 gadi ), bet man atteica. Paņēmu uz mājām un izlūdzos mammai, lai varam to paturēt. Viņa sākumā nepiekrita. Deva tikai pagaidu mājas. Kaķu bērn nemācēja ēst normāli, tāpēc piesūcinājām vati ar atšķaidītu pienu un devām viņam to zīst. Guļvietu iekārtojām spainī ar segām. Tad kad mincis paaugās mammas sirds atmaiga un mincis palika pie mums.
Tad nākamais zvēriņš ija jūrascūciņa, kuru saimnieki bija gatavi izmest, tagad tā vēl joprojām dzīvo pie mums un kraukšķina savu mīļāko kārumu - gurķi. tāpat pieņēmām šķūņa strīpainīti, kas izveidojās par sociālu kaķi, kurš mīl ziemas naktīs gulēt cilvēkiem uz kājām, lai siltāk.
Vēl no bada nāves mežā ziemā izglābām nepilnu gadu vecu suni, kurš izrādījās tik uzticīgs un dzīvespriecīgs, ka labāku nemaz nevar vēlēties.
Pēdējais dzīves pabērns mūsu mājās ir krievu zilais kaķis, kura saimnieks aizgāja aizsaulē.
Labprātīgi un gaidīti esam pieņēmuši vien vienu kaķi, siāmas jaukteni.
Tā, ka mums mājās jau ir minizoodārzs.
