›

Kāpēc mēs raudam?101

1643 7

Raudāšana nav nekas nedabisks, ja vien tā nepārvēršas par ikdienas parādību. Tā reizēm palīdz sakārtot domas, attīrīt dvēseli un arī miesu. Pārdzīvojot lielu stresu mūsu organismā veidojas tā sauktie stresa hormoni- toksiskas vielas, kas tiek izvadītas ar asaru palīdzību. Var jau izraudāties, piemēram, griežot sīpolus, bet šīm asarām nav nekāda sakara ar emocijām. Zinātnieki izpētījuši, ka emocionālās asaras ir daudz biezākas un olbaltumvielām bagātākas. Tieši tāpēc senos laikos ar asarām tika apmazgāti ievainojumi, lai tie ātrāk sadzītu.

Katrai emocijai ir sava noteikta loma mūsu dzīvē un ar tām saistītām asarām mēs tieši un nepārprotami parādām apkārtējiem savas sajūtas. Un nesakiet- vīrieši neraud. Arī vīrieši ir tikai cilvēki.

Tātad- kāpēc mēs raudam?

Fizisko sāpju asaras.

Ir taču gadījies, ka lielu fizisku sāpju dēļ asaras birst pašas no sevis. Un tur neko nevaram padarīt. Zinātnieki pat apgalvo, ka šīm asarām piemīt pretsāpju iedarbība un šādi mēs sevi nomierinām.

Prieka asaras.

Jā, raudāt var arī no prieka. Jebkuras intensīvas emocijas, arī pozitīvas, izraisa kairinājumu smadzenēs. Izjūtot lielu prieku vai sajūsmu organismā izstrādājas daudz adrenalīna un smadzenēs rodas spriedze. Un asaras ir organisma spēja šo spriedzi mazināt. Pavērojiet emocionālos fanus koncertā vai hokeja spēles laikā. Katrs emocionālo spriedzi mazina kā māk- lēkā no prieka, kliedz un pat nobirdina pa asariņai.

izveidot rakstu izveidot testu

Dusmu asaras.

Dusmas vairāk gan izpaužas kā spīts, rupjība vai pat dūru vicināšana. Ja parādās arī asaras, tas nozīmē, ka dusmām pievienojas arī aizvainojums, bezspēcības sajūta un izmisums.

Līdzjūtības asaras.

Vai esat kādreiz sākuši raudāt, redzot raudam draugu vai paziņu? Līdzjūtības asaras parāda, ka Jums nav vienaldzīgas otra cilvēka sāpes un pārdzīvojumi. Bet tikai nevajag pārspīlēt- citādi panāksiet gluži pretēju efektu. Ja, jūtot līdzi citam Jūs sāksiet nekontrolēti raudāt, tas draugam liks sajusties vainīgam. Jo tās vairs nebūs līdzjūtības asaras, bet liecinās , ka patiesībā raudat par kādu savu pārdzīvojumu, par kuru līdz šim centāties nedomāt.

Attiecību asaras.

Ģimenes un partneru attiecībās asaras parāda robežas, kuras otrs ir pārkāpis. Tās palīdz labāk sakatīt, kas notiek patiesībā. Ja Tev tiek nodarīts pāri, bet savas aizvainojuma asaras norij vai izraudi tās nakts tumsā spilvenā, apkārtējie tā arī neuzzinās kā patiesībā jūties. Un ar laiku tas var sabojāt pat vislabākās attiecības.

Manipulācijas asaras.

Asaras mēdz izmantot arī uzmanības piesaistīšanai un iežēlināšanai. Bet uzmanieties- apkārtējie ļoti labi spēj atšķirt patiesas asaras no tēlotajām. Ja vienu reizi šis numurs var arī nostrādāt, tad otrreiz jau vairs nē.

Skumju asaras.

Zaudējumi dzīvē ir dažādi; tas var būt gan nozagts maks, gan šķiršanās no drauga, gan tuva cilvēka zaudējums. Asaras ir pilnīgi normāla reakcija, kas parāda, ka mēs patiesi apzinamies zaudējumu. Nevar salīdzināt maka zaudējumu ar mīļa cilvēka aiziešanu. Par maka pazušanu asaras būs tikai pirmā reakcija, bet mīļa cilvēka zaudējums var atstāt sēras uz ilgāku laiku. Ir normāli vēl kādu laiku pēc zaudējuma nobirdināt pa kādai asariņai, bet dzīve turpinās.

Un beigās nedaudz interesantas... Autors: GargantijA Kāpēc mēs raudam?

Un beigās nedaudz interesantas statistikas;
70% cilvēku necenšas slēpt savas asaras.
Visvairāk tiek raudāts mājās- 77%, otrajā vietā ar 15% ir darba vieta un automašīna.
Visbiežāk tiek raudāts vakaros, laikā no 18 līdz 20.
Tikai 8% cilvēku raud ilgāk par stundu.

88,8% cilvēku pēc raudāšanas jūtas daudz labāk.

1643 7 101 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Kāpēc mēs raudam?101

Komentāri 101