Kāda ir Tavas dzīves jēga?42

Tad vēl ir tādi cilvēki, kuru vienīgā dzīves jēga ir darbs. Viņi fokusējas uz savu karjeru un kļūst par darbaholoķiem, kas ir gatavi upurēt savu laiku, naudu, bērnus un savas laulības, lai tikai apmierinātu sava milzīgā ego vēlmi pēc varas, naudas un prestiža. Cilvēki, kas pazaudē darbu vai tiek atlaisti, bieži vien jūtas sociāli izolēti vai atrauti no sabiedrības, kamēr neatrod jaunu darbu. Tipisks vidusslāņa iedzīvotājs, kurš ir alaists no darba meklēs jaunu "labu darbu", kurā varēs izmantot savas zināšanas, iemaņas un pieredzi. Taču bieži vien cilvēkam nāksies meklēt tā saucamos "izdzīvošanas darbus", kas ļaus viņiem nopelnīt tieši tik daudz, lai varētu nomaksāt visus rēķinus un nedaudz paēst. Šādos darbos cilvēkam nav nepieciešams īpašas iemaņas vai zināšanas. Tas nozīmē, ka eksistē virkne darbu, kas ir bezjēdzīgi jau savā saknē. To galvenais uzdevums ir ekspluatēt cilvēkus, kuriem nav mērķa dzīvē. 

Daudzi cilvēki dzīvo savu dzīvi klusā izmisumā. Veci cilvēki, kas ir palikuši vieni šajā pasaulē. Slimie, kas ir piesaistīti savām gultām vai ratiņkrēsliem. Atkarīgie, kuru vienīgais dzīves iemesls ir aizdedzināt nākamo cigareti, piepildīt alus glāzi, iemest kapeiku spēļu automāta vai izjust pāris sekundes ilgu orgasma svētlaimi. Garīgi slimie, kuri ir ieslodzīti sava prāta ellē un dzīvo savu dzīvi bez jebkāda iemesla. Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka viņi nespēj veikt izmaiņas savā dzīvē. Piemēram, jaunieši, kuri iegūst augstskolā grādu un pēc tam vairs nespēj atrast darbu savā specialitātē, visu mūžu pavadot strādajam "izdzīvošanas darbus." Šādi cilvēki netic, ka spēj mainīt politisko struktūru. Viņi redz, ka bagātie kļūst bagātāki bet nabagie nabagāki. Viņi strādā, lai izdzīvotu. Viņi ir noķerti savos darbos kā lamatās. Šādiem cilvēkiem vairs neinteresē nekas cits kā vien izdzīvošana. Viņi ir dehumanizēti. To var lieliski redzēt vēlēšanu laikā, ka vidēji 40% balstiesīgo neaiziet atdot savu balsi, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Viņi netic, ka pārmaiņas sākas vispirms pašos.

Pie kā es cenšos nonākt, visu to rakstot? Pie eksistenciālā nihilisma. Vārds "nihilisms" ir radies no latīņu valodas vārda nihil, kas nozīmē nekas. Eksistē vairāki nihilisma veidi, no kuriem viens ir tieši eksistenciālais nihilisms, kura galvenais pamatprincips ir tāds, ka dzīvei nav nekāda noteikta mērķa, jēgas vai iemesla. Filosofi, kas pārstāv eksistenciālisma novirzienu, uzskata, ka cilvēks piedzimst pasaulē bez ārēja iemesla vai jēgas. Tādējādi cilvēka dzīve ir absurda, līdz kamēr cilvēks personīgi neatrod kādu iemeslu vai jēgu, lai dzīvotu. Franču rakstnieks Albērs Kamī to apkopoja vienā nelielā jautājumā - "Vai man vajadzētu izdarīt pašnāvību?" Ja atbilde ir Nē, tad tas nozīmē, ka cilvēka dzīvē ir kaut kas, kā dēļ ir vērts dzīvot. Kamī apgalvo, ka šie iemesli netiek noteikti dzimšanas brīdī, tādēļ tā kļūst par katra cilvēka individuālo atbildību - atrast jēgu savai dzīvei un dzīvot piepildītu un apmierinājuma pilnu dzīvi. Neviens tev nevar noteikt kā dzīvot. Tu neesi kāda īpašums. Tu neesi sava darba īpašums.

Nihilisms ir jo īpaši caurstrāvojis popkultūru pēdējās desmitgadēs. Nihilisma piemērus var atrast filmās, mūzikā, seriālos, novelēs un mākslā. Nihilisma tēma ir apspēlētā tādās filmās kā “American Beauty”, “The Big Lebowski”,  “Natural Born Killers”, “The Crying Game” un "Fight Club". Tāpat nihilisms dominē seriālos "The Simpsons", "True Detective" un "The Sopranos". Nihilisms ir atrodams arī makslā. Daudzi vidusmēra cilvēki, kuri nav gājuši mākslas skolā vai pētījuši mākslas vēsturi, apgalvos, ka abstraktā māksla ir nihilistiska - par neko. Tas pats ir dzirdams popmūzikā, kura vairumā gadījumu ir nekas vairāk kā... nekas.

Kā atrast jēgu savai dzīvei, ja tādas nav? Tu neesi prasījis, lai tevi dzemdē šajā pasaulē, taču tev vairs nav izvēles un tā ir visnežēlīgākā patiesība. Tu jau esi izjutis, ko nozīmē dzīvot, tādēļ vairs nevari atkāpties. Jēgpilnas dzīves mērķis ir sasniegt to laimes stāvokli, kas piepilda tavu dzīvi ar nozīmi un iemesliem turpināt. Taču šos iemeslus tev vajadzēs atrast pašam. Daudzi cilvēki atrod šo iemeslu reliģijā un ticībā Dievam vai augstākam spēkam. Taču šie cilvēki neaizdomājas - kas izveidoja konkrēto reliģiju? Kāda ir šīs reliģijas vēsture? Kādēļ eksistē tik daudz ticību, ja jau patiesība ir tikai viena? Arī viņi dzīvo maldos un ilūzijā, jo uzskata, ka viņu dzīvēm ir kāds ārējs - no viņiem neatkarīgs - iemesls. Dzīve, kurā tiek ieslēgts šāds autopilots, nav jēgpilna. Tāda dzīve nozīmētu, ka tu dzīvo savu dzīvi neuzdodot nekādus jautājumus, nemeklējot atbildes uz savu ziņkārību un pieņemot visu, kas tiek dots kā absolūtu patiesību.

Ir dažādi ceļi, kā atrast savas dzīves jēgu. Viens no tādiem ir nospraust mērķus, kas visvairāk raksturo tavu ziņkārību šajā pasaulē. Cits ceļš ved caur zināšanām un mācīšanos, mēģinot izprast savu uzvedību, savu pieņemto lēmumu un rīcības iemeslus. Citi cilvēki savu dzīves jēgu meklē mākslā - literatūrā, mākslas galerijās, mācoties spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai cenšoties notvert to lielisko vai sāpīgo momentu fotogrāfijā. Tā ir katra cilvēka atbildība - atrast patiesību, kas padara viņu laimīgu. Ja tas nenotiek, tad cilvēks dzīvo ilūzijās un maldos. Franču rakstnieks Žans Pols Sartrs ir teicis - "Cilvēks ir nekas vairāk kā tas, ko viņš no sevis izveido." Tādēļ katram ir jāuzdod sev jautājums - kas ir tas, ka manai dzīvei piešķir nozīmi? Kas mani padara patiešām laimīgu?

Ja esi aizlasījies tik tālu, tad ceru, ka Tu aizdomāsies par šiem jautājumiem un pamodīsies no ilūziju saldā miega.