Ar sabiedrisko mēs braucam diezgan regulāri, sevišķi, ja jābrauc kāds tālāks gabals, jo ar personīgo automašīnu tas vienkārši neatmaksājas, izņemot gadījumus, kad mašīna ir pilna. Taču tajā mēs sastopamies ar pilnīgi svešiem cilvēkiem un reizēm vietas ir tā pamaz, tāpēc ir jāzina dažas lieta, kā uzvesties tā, lai tu nekristu uz nerviem citiem un, dievs pasarg, vēl netiktu izlidināts no transporta.
Kā nebūt kretīnam sabiedriskajā transportā?45
414
4
Pirmais, un kaitinošais. Nespārdi priekšāsēdošā krēslu, kā arī nespied savus ceļgalus otra krēslā. Es saprotu, ka gariem cilvēkiem autobusos ir kā ir ar vietu kājām, bet ja autobuss ir pustukšs, tad nav jāsēž virs riteņa, kur nav vietas, var atrast arī tādas sēdvietas, kur vietas ir pavairāk. Ticiet man, priekšā sēdošais ļoti labi jūt jūsu ceļu kunkuļus savā mugurā, kā arī to, ja tiek spārdīts krēsls. Atrodi sev ērtu pozīciju un tā arī paliec, nevis trinies ik pa 30 sekundēm.
Nelietojiet alkoholu brauciena laikā. Parasti tas ir vērojams autobusu pakaļgalos, kur dzērājiem škiet, ka šoferis nemanīs. Ticiet man, alkoholu nedzēris cilvēks tāpat saodīs. Un tie, kas dzer brauciena laikā, rada par sevi ļoti pretīgu priekšstatu. It sevišķi, ja vēl gadās, ka jāiet uz beigām, jo priekša ir pilna un tur ir sadzēries tēvainis, kas ar visiem grib parunāt un piedāvā savu žļurgu visiem apkārtsēdošajiem. Ja tu nevari nociesties līdz brauciena beigām un dzert mājās/pie draugiem/ pasākumā, vai arī jebkur citur, kur tu dodies, tad tev ir jāmeklē palīdzība pie narkologa.
Skaļās sarunas par privātām tēmām. Taviem līdzbraucējiem nu galīgi neinteresē, cik administratīvo sodu tev bijis, kā tu nosvinēji Baibas dzimšanas dienu, kurā Dāvis apvēma lieveni un Baibu, cik tālu ir aizgājis tiesas process, kurā tu esi iesaistīts un ko tu domā par savu fizioterapeitu. Nē, mums tas neinteresē! Varbūt kādam tantukam pašā priekšā tas liekas saistoša, jo pašas dzīve ir totālā garlaicība, bet pārējiem tu tikai parādi, cik zems ir tavs kultūras līmenis. Nav svarīgi, vai tu to apspried ar blakussēdošo (un vēl trakāk ir, ja šis blakussēdošais ir tev svešinieks, nevis paziņa vai ģimenes loceklis) vai arī pa mobilo telefonu. Nav tik liels troksnis autobusos, ka nevarētu pieklusināt balsi, lai pusautobusam nav jādzird tavas aizraujošās dzīves svarīgākās un svaigākās detaļas.
Mazi bērni. Ja gribat doties atpūtas braucienā, tad brauciet ar privāto auto vai atrodiet mazulim pieskatītāju. Ne vienmēr tā tas ir, reizēm jāved bērns pie ārsta, reizēm braucat ciemos uz lieliem svētkiem utt. Ar bļaujošu zīdaini neko daudz neizdarīs, vien paauklēs, bet savus 2-5 gadus vecos bērnus taču var pievākt. Cik nav redzēts, ka viņi ar dubļainiem apaviem bradā pa sēdekļiem (kuros pēc tam jāsēž citiem pasažieriem), skraida pa eju, uzmācas citiem pasažieriem, skaļi auro un pieprasa sazin ko, činkst un uzstājīgi blenž sejā aizmugurē sēdošajiem - vecākiem konkrēti po@ig! Un, ja jūsu bērnam transportā paliek slikti, tad ir pieejami bezrecepšu medikamenti pret jūras slimību. Tas novērsīs autobusa pievemšanu, kas nu ir totāli pretīgi!
Ēdieni. Ja ir gaidāms garāks ceļš, tad cilvēki bieži vien paņem līdzi kaut ko, ar ko iestiprināties. tomēr, esiet uzmanīgi izvēloties savu ceļamaizi, tāpēc, ka transportā ir slēgta telpa un visi, kuri vien apveltīti ar ožas spēju, zinās, ko jūs ēdat. Jā, kūpināta speķīša smarža ir dievīga, bet vien tādā gadījumā, ja tā nav sajaukusies ar visām citām autobusa smakām (dāmu smaržām, benzīnu, veču cigaretēm, sviedriem, cita cilvēka ķiplokmaizi ar taukiem utt). Tas pats attiecas uz vilcieniem. Labāk izvēlēties kādus augļus, bulciņu vai ko citu bez uzkrītošas smaržas un kaut ko nekraukšķīgu, jo skrimšķināšana aiz muguras kaitina tikpat ļoti, cik krēsla spārdīšana. Neaizmirstiet ēst ar aizvērtu muti, nevienam nepatīk pļekšķināšana. Kaut vai košļājot košļeni, mutei jābūt ciet! Un ja klepojat, vai šķaudāt, tad roku mutei priekšā!!! Neviens negrib dabūt sejā jūsu nedaudz iesmakušo elpu un mutes mikrofloru.
