Takši pie dzelzceļa stacijas. Ņemot vērā, ka principā bez atļaujas pārvietoties nevar, tie varētu būt butaforiski, neviens tāpat tos neizmantos
Vēl nedaudz betona arhitektūras
Skats no viesnīcas
Tā pati neaziātu viesnīca
Oficiante izsktās diezgan saspringta.
Ziemeļkorejiešu sievietes tiek tirgotas uz Ķīnu. Pirmās šķirras sieviete maksā 200 000 vonu, kas būtu 175 dolāri.
Ar fotogrāfu viesnīcā notika dīvains atgadījums.
Parādījās vīrietis, viņš prasījis, vai viņi gribot zināt, kāda ir svarīgākā lieta Ziemeļkorejā. Noteikums numur viens? Visi piekrīt, bet tad viesmīle viņu pārtrauc, kaut ko nočukst, viņš atvainojas, pazūd uz divam minūtem, pēc tam atgriežas. "Labi, brokastis astoņos" un sāk iet prom. Viņam saka, ka viņš esot gribējis kaut ko teikt par numur viens noteikumu.
"Svarīgākais noteikums? Ha ha" mākslīgi smiekli un vīrietis paliek pilnīgi nopietns. Pēc tam vienaldzīgi aiziet prom.
Katram korejietim ir nozīmīte, ko nevar tā vienkārši nopirkt. Tā tiks izsniegta, ja esi paklausīgs un nejautā muļķīgus jautājumus (droši vien tādus kā kad būs ēdiens) Ķīnā varot nopirkt arī viltotus.
Ziemeļkorejas līderi gaida pielūgsmi. Cilvēki straumēm nes ziedus pie pieminekļiem
Viena no daudzām valstīm, kuru negrasos apmeklēt. D-Koreju... nez, iespējams. 
