Skumjš un traģisks stāsts par divām 15 gadīgām amerikāņu vidusskolniecēm, kuru mīlas likstas abas noveda kapā. Šis gadījums tikai kārtējo reizi pierāda cik nestabila ir mūsdienu jauniešu psihe un cik bīstams ir pirms - valentīndienas periods.
Divu skolnieču mīlestība, kas noveda pie traģēdijas29
861
3
Rakstu sākšu ar Dorotijas Dutjelas (meitene pa labi) rakstītu mīlas vēstuli savai draudzenei Mejai Kiū (meitene ar brillēm).
Tas sākās 6./7.klasē, kad mēs bijām tikai draugi. 7.klasē mēs bijām "labākās draudzenes". Man Meja patika jau kopš 5.klases, nelielas bērnu simpātijas laikam. Lēnām es sāku redzēt kāda mīlīga nūģe viņa bija. Bija laiks, kad viņa mani uzskatīja par savu māsu. Tieši šajā laikā mēs sākām iet uz randiņiem, bet tam vairs nav nozīmes. Viņa izgaismoja manu dzīvi, un 8.klasē es zināju, ka viņai patīku kā meitene. Bet protams mēs abas bijām nūģes un es biju pārāk kautrīga, lai pajautātu vai tā tiešām ir. Tādēļ es to uzrakstīju uz zīmītes un viņa atbildēja "jā". Tas notika 2013.gada novembrī. Mēs kopīgi pabeidzām 8.klasi un abas bezbailīgi turpinājām mācības. Mūsu attiecībās bija mazas krīzītes, bet mēs vienmēr izkūlāmies no tām. Likās, ka dzīve kļūst arvien labāka un viņa joprojām bija mana dzīve. Es nespēju noticēt, ka viņa joprojām bija ar mani un turēju manu roku.
Šo fotogrāfiju Dorotija Dutjela kopā ar mīlas vēstuli publicēja savā Instagram profilā, 2015.gada decembrī.
Kā jau noprotat, abu meiteņu starpā nebija parasta draudzība, viņas mīlēja viena otru un bija pāris. Skolas biedri abu meiteņu attiecības pieņēma. Tomēr, 2016.gada sākumā abu meiteņu attiecības pasliktinājās, viņas bieži strīdējās un ilgstoši nekontaktējās savā starpā.
2015.gada decembrī Dorotija savā Twiiter profilā sāka publicēt virkni depresīvus tvītus. Šajā tvītā viņa raksta "Es nevaru darīt viņu (Meju) laimīgu, savu tēvu laimīgu, nevienu".
Šajā tvītā Dorotija jautā:" Kurš vēl ir gatavs sevi nošaut?"
Dažas nedēļas pirms savas nāves, Dorotija sāka rakstīt pirmsnāves vēstules. "Pagājušo sestdien es tiku informēta, ka viņa mani vairs nemīl. Es nebiju ar to mierā, bet mēs neizsķīrāmies, jo viņa teica, ka mums vēl esot iespēja visu vērst par labu. Viņa mani tā nemīl jau ilgu laiku. Šī ir ļaunākā nedēļa manā mūžā.
Vienā no lapaspusēm Dorotija uzrunāja savus vecākus un draugus. Viņa aicināja viņus piedot un pēc iespējas ātrāk aizmirst viņu. Dorotija arī atzina, ka ilgstoši cietusi no depresijas. "Tam ko es darīšu nav nekāda sakara ar jums abiem kā vecākiem. Mana dzīve mājās bija lieliska. Es ļoti atvainojos par to ko izdarīju". "Man ļoti žēl, ka nesen nopirki man jaunas drēbes", viņa rakstīja savai mammai.
Dorotija slepkavības vietā atstāja zīmīti, kurā viņa rakstīja, ka ieroci - Berreta revolveri, viņai iedeva kāds zēns, kuram ar notikušo neesot nekāda sakara. Lai iegūtu ieroci viņai nācās zēnam melot, sakot, ka tas viņai nepieciešams pašaizsardzībai un viņa to atgriezīšot nākamajā dienā. 15 gadīgajam zēnam, kurš iedeva ieroci tagad draud apsūdzības par ieroča došanu nepilngadīgajam.
Dorotijas Dutjelas pēdējie tvīti bija: "atstumta" un "ardievu".
Traģiskais incidents notika Neatkarības vidusskolā, Glendeilā, Arizonas štatā, 2016.gada 12.februārī. Skolā valdīja svētku noskaņa, studenti gatavojās Valentīndienai, notika kartīšu un ziedu davināšana viens otram. Stundas vēl nebija sākušās, kad ārpus skolas kafejnīcas atskanēja 2 šāvieni. Skolā sākās panika un satraukties skolnieki sāka zvanīt 911, notika masveida evakuācija baidoties, ka skolā, iespējams, atrodas aktīvs šāvējs un notiek masu apšaude. Ieradās policija un atrada divas mirušas meitenes, abas mira no šāviena galvā. Blakus abu meiteņu līķiem policija atrada ieroci un pirmsnāves vēstules.
Dorotija bija iegājusi skolā un uzmeklējusi Meju, pēc īsa strīda Dorotija nošāva Meju, tad nošāvās pati. Izmeklētāju prāt, Dorotija uzskatīja, ka viņas attiecības ar Meju vairs nav glābjamas un nespējot pārdzīvot notikušo nolēma atņemt dzīvību gan sev, gan viņai.
