Dievlūdzēji dzīvi pavada, gaidot, kad tuvumā parādīsies kāds kukainis, kuru varēs nomedīt. Lai neciestu badu viņi apēdīs pat savu radinieku.
Dievlūdzēji25
340
4
Dzīvesveids
Visvairāk dievlūdzēju dzīvo pasaules siltajos reģionos, kas ir dzimtene vairākumam no 2000 zināmajām sugām. Tie dzīvo sausos un tuksnešainos reģionos, kalnu pļavās, Āfrikas savannās un mitros tropiskajos mežos.
Barība un medības
Dievlūdzēji nemeklē upuri. Tie nomaskējas atbilstošā vietā.atgādinot lapu vai zāles stiebru un pacietīgi gaida. Kad pietuvojas atbilstošs upuris, dievlūdzējs tam zibenīgi uzbrūk ar priekškājām. Katrs mēģinājums aizbēgt ir bezcerīgs.Dievlūdzēja kājām iekšpusē ir rinķi,ar kuriem tas viegli notur upuri. Sākumā dievlūdzējs savam upurim,lai tas nekustētos nograuž galvu,pēc tam aprij pārējo daļu. Dievlūdzēja loms parasti ir viņa atbilstoša lieluma kukainis.
Vairošanās
Par dievlūdzēju pārošanos ir dzirdējis gandrīz katrs. Piemēram,ka dzimumakta laikā mātīte nograuž tēviņam galvu. Šo kanibālisko paradumu atklāja nebrīvē novērojot dievlūdzējus,un tas ilgi tika uzskatīts par normāku parādību saistībā ar šo vairošanos īpatnībām.Pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies,pētījumi liecina ,ka savvaļā dzīvojošajiem šis paradums ir novērots retāk,nekā labratoriskajos apstākļos turētajiem dievlūdzējiem.
Pēc pārošanos mātīte izdēj olas gļotās,kas veidojas speciālos dziedzeros galvēdera pakaļējajā daļā.Saskaroties ar gaisu,gļotas sacietē un veido stīvu kokonu,kas turpmāk sargā olas. Šīs kokonas var būt piestiprinātas pie žogiem,telefonstabiem,zāles stiebriem u.c. Citas sugas pat ierok tos zemē,lai būtu lielāka aizsardzība. Tie izšķiras no atsevišķu kokonu atverēm,kāmēr dievlūdzēji ir mazi tie var izskatīties pēc skudrām.
Nebrīvē audzētiem dievlūdzējiem kanibālisms ir parasta parādība. Mātīte apēd tēviņu.
Sastopami.
Eksistē gandrīz 2000 dievlūdzēju sugu,kas sastopamas tropiskajā, subtropiskajā un mērenajā klimatā visā pasaulē.
Aizsardzība
Vienīgās briesmas,kas draud dievlūdzējiem ir dabiskās vides piesārņošana,lielākoties tropiskajos mežos un dažos tuksnešos.
Āfrikas dievlūdzējs ieņēmis biedējošu pozu.
Aizsardzība
Dievlūdzējiem ir daudz ienaidnieku,pirmām kārtām putni. Dažas liela izmēra dievlūdzēju sugas uzbrukuma gadījumā aizsargājas ar priekškājām,kura iekšējā mala ir tik asa,ka var līdz asinīm savainot cilvēka rokas. Citi kas nav tik spēcīgi savus pretiniekus mēģina nobiedēt.Tie strauji atver spārnus, kuri visbiežāk ir krāsaini un ar plankumiem. Vislabāko aizsardzību nodrošina aizsargkrāsas,ja tie ir zaļgani tad tos gandrīz pat nevar pamanīt zālē,kamēr dievlūdzējs nav pakustējies.
Izmēri!
Garums 1-16 cm
Mutes orgāni žokļi
Spārni dažām sugām nav spārņu,bet tām kam ir spārņu ir 2 pāri.
Vairošanās.
Olu skaits 10 -400
Inkubācijas periods-3 nedēļas- 6 mēneši.
Dzīvesveids.
Vienpatis
Barība ir kukaiņi zirnrkļi vardes,ķirzakas putnēni u.c.
+Lieli dievlūdzēji spējīgi uzbrukt mazām vardēm un putnēniem un aprīt tos.
+Dažu Āfrikā dzīvojošo dievlūdzēju formas un krāsas atgādina ziedus.
+Daudzu tautu valodā šis kukaiņa nosaukums ir cēlies no raksturīgas pozas:saliktas priekškājas tiek paceltas tā,it kā lūgtu dievu.
