Sākšu ar to, ka ir savos 18 gados beidzot izveidojušās manas pirmās attiecības. Ar puisi netiekamies katru dienu, bet mēnesī pāris reizes sanāk. Satiekot viņu ir tik labas sajūtas, ka varētu mūžību sēdēt un vienkārši baudīt viņa klātbūtni, skūpsti arī ir garšīgi.
Taču neesam vēl tik cieši pazīstami, tikai cik viens otru glaunajā ampluā esam redzējuši ("melnumi" vēl nav nākuši gaismā), tādēļ pati zinu, ka biiik ir jāpagaida, lai sāktu ko vairāk. Bet manas iekšējās izjūtas sauc, ka gribas vēl tuvāk, cik vien iespējams.
Manas uzticības personas iesaka, ka jāgaida esot vismaz 6-12 mēneši, lai liktos gultā, bet kādas ir jūsu domas? Cik pašas būtu gatavas ilgi gaidīt? Vienkārši es nevaru izturēt!
P.s. Ļoti gribu, bet vai tādēļ klausīt saviem dzīvnieciskajiem instinktiem un varbūt izbojāt attiecības un "uzdāvināt" savu nevainību (neīstajam)?
... 6-12 mēneši? Man šķiet, ka tas ir par daudz. Arī termins ''atdot nevainību neīstajam'' ir ļoti apspriežams jautājums, noteikti ļoti daudz un dažādu viedokļu ap šo tēmu. Manuprāt tas nav TIK big deal, lai pēc tam nožēlotu, ka ''atdevi neīstajam''. Kā jau teicu- cik cilvēku, tik viedokļu, tāds ir manējais.
