STIHISKAIS KAPITĀLISMA UZPLAUKUMS
– Vai ir vispār cilvēki, kuri strāda tikai par valsts algu?
– Praktsiki nav. Šodien no rīta zvanīju uz mājām- kilograma rīsu cena- 1800 vonu. Pat 2 kilogramus rīsu nenopirksi par mēneša algu. Vecā valsts ekonomika Ziemeļkoreja ir sabrukusi. Viņas nav. Strādā stihiska privātā ekonomika ap tirgiem.
– Kas notika ar lielajām rūpnīcām? Ar ķīmiju, ar metalurģiju?
– Viņas praktiski stāv. Ja mēs ņemsim ražošanas līmeni 90-tajos par 100%, tad tagad viņi strādā apmēram par 30% no tas jaudas. Piemēram, šahtās bija "BELAZi"- 300 gabali, tagad ir palikuši 50.
– Tās raktuves vēl ir valsts īpašumā, kā agrāk?
— Jā, pēc Ziemeļkorejas klasifikācijas šejienes raktuves ir īpasa līmeņa uzņēmums, pirmās kategorijas. Tur ir vairāk kā 10 000 strādnieku. Kara rūpnīcas ir stipri samazinājušās. Strādā tikai vissvarīgakās.
– Ja salīdzina 80- tos gadus, kad bija tikai valsts ekonomika, un 2000-os, kad attīstījās privātā tirdzniecība un ekonomika, cilvēki sāka dzīvot, ēst, ģērbties labāk vai sliktāk?
– Labāk. Ja runā ne par 90-tajiem, bet 2000-ajiem, tad labāk. 90- to vidus un otrā puse bija ļoti grūti laiki. Bet tad, 90-to pašās beigās, sākās uzlabošanās. 80- tajos gados viss notika ap kartiņām. 90- tajos kartiņas pārvērtās par papīrīšiem, sākās bads. Bet cilvēki sāka meklēt iespējas. Kāds sāka ierīkot privātos laukus kalnos, kāds kaut ko rāžot, kāds- tirgoties, un pamazām dzīve kļuva labāka.
Un tagad tas ir ļoti jūtams. 80- tajos uz kartiņām deva 700 gramus graudu dienā, no kuriem 60% – rīsu, 40% кukurūzas (mums- drošībniekiem un partijai- 100% rīsus) , apavus, ogles apkurei. Nepietiekoši, bet deva. Bet tagad, ja tev ir nauda- ej un pērc. Piemēram, 80- tajos cilvēki vienkārši nevarēja atļauties ādas apavus. Tos nedeva uz kartiņām, pirkt nebija kur un nebija par ko.Visi staigāja audekla kurpēs. Bet tagad tā ir pilnīgi parasta lieta, ka pat vienkāršs cilvēks valkā ādas apavus. Pulksteņi bija ļoti prestiža lieta, mežstrādnieki veda no Krievijas Pulksteņus "Vostok" un "Slava". Un tas bija ļoti prestiži. bet tagad tā- ir pulkstenis, nu un tad? Nekas īpašs.