"Es skatos acīs tai meitenei pie rakstāmgalda, un viņa skatās manī, kaut gan starp mums ir divi tūkstoši kilometru un sešdesmit gadu- un tā robeža, kas dzīvi šķir no nāves. Bet šajā pasaulē nav nāves, kas mūs spētu šķirt cits no cita. Kamēr mēs cits citu ieraugām. Un izjūtam. Anne Franka ir dzīva. Cilvēces sirdī."
Ar šādiem vārdiem kurus citēju no Matiasa Knolla 2003.gadā arī beigšu savu rakstu un ar lielu cerību cerēšu, ka kādam mans raksts radīja velmi izlasīt un paintresēties par šo meiteni un viņas dienasgrāmatas lapas pusēm.
