Sveiki spoki
Iztulkoju rakstu pa ķermeņa daļām ka agrāk ir bijušas vajadzīgas, bet tagad vairs nav. Zinu ka ir bijuši līdzīgi, bet tāpat interesanti.
7 nevajadzīgi ķermeņa orgāni76
1133
13
Astes kauls. Lai gan daudzi apgalvo ka astes kauls cilvēkam ir lieks,
ir arī pretējais viedoklis ka tam esot savs darbiņš-aizsargāt mazā
iegurņa orgānus, jo pie tā piestiprinās dažādas cīpslas, saites un
muskuļi. Tomēr astes kauls ir vēl viena evolūcijas palieka kas
atgādina ka esam cēlušies no pērtiķiem. Kopš tā laika kad mūsu
priekštecis sāka staigāt uz divām kājām arī aste zaudēja savu nozīmi
un ar laiku ir parādījusies ķermeņa otrā pusē
Trešais plakstiņš. Atrodas turpat kur asaru dziedzeri-acs iekšējā
kaktiņā tuvāk degunam. Šī acs daļa rada to ko mēs saucam par
"miegu"-nelielu kreveli kas acs iekšējos kaktiņos sakrājas pēc
gulēšanas. Ļoti iespējams ka šo ne īpaši svarīgo ķermeņa daļu cilvēks
pārmantojis no saviem priekštečiem zīdītājiem. Daudziem rāpuļiem,
putniem un daļai dzīvnieku ir attīstīts trešais plakstiņš jeb
mirkšķināmā membrāna, kas sargā aci no ievainojumiem, putekļiem un
nodrošina acu mitrināšanu. Trešais acs plakstiņš ir, piemēram kaķiem.
Zinātnieki gan apgalvo ka kaut kur Rietumāfrikā joprojām sastopami arī
cilvēki ar izteiktu trešo plakstiņu, kas aizvien darbojas un ir
organismam noderīgs
Darvina punkts. Tas ir neliels izcilnītis uz auss malas augšējā daļā,
kas sastopams tikai 10% cilvēku. Visticamāk, tā ir palieka no kādas
locītavas, kas savulaik mūsu priekštečiem ļāvusi ausi noliekt uz augšu
vai leju atkarībā no skaņas virziena.
Ausu muskuļi. Dzīvniekiem šie muskuļi ir daudz attīstītāki, tāpēc tie
ausis var kustināt negrozot galvu. Viņi ar šo muskuļu palīdzību ausis
var pagriezt tā, lai labāk uztvertu skaņu. Arī mums joprojām ir
saglabājusies šādi muskuļi, tikai nu jau sen tie ir nekustīgi. Lai
gan, iespējams, tu pazīsti kādu kurš lepojas ar spēju kaut nedaudz,
bet tomēr pakustināt ausis.
Aklās zarnas piedēklis apendikss. Dabas pētnieks Čārlzs Darvins šī
orgāna nozīmi skaidro tā-kad cilvēks pārtika no lapām un augiem,
apendikss palīdzēja gremošanas traktam pārstrādāt celuozi-baltu cietu
vielu, kas ir augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa. Taču sen cilvēks
vairs nelieto tik grūti sagremojamu barību kā agrāk, tāpēc apendikss
nīkst bez darba. To atceramies tikai tad kad tas ir iekaisis un sācis
sāpēt. Ja apendiksu izoperē, cilvēka dzīves ērtības nemainās.
Gudrības zobi. Pirmatnējiem cilvēkiem izdzīvošanai bija nepieciešami
labi attīstīti žokli un stipri zobi, lai rūpīgi sakošļātu augu lapas
un jēlo medījumu. Mūsdienās, kad gaļu pirms ēšanas ceram un sautējam,
košļāšanai vairs nav nepieciešams tik daudz zobu kā mūsu senčiem. Bez
gudrības zobiem varam itin labi iztikt. Tiesa tikai 5% cilvēku uz
visas planētas gudrības zobi ir veselīgi un labā stāvoklī. Tā kā tie
atrodas visgrūtāk aizsniedzamā vietā mutē, tos ir sarežģīti kopt,
tāpēc šie zobi bojājas un to liktenis beidzas ar zobārsta lēmumu tos
izraut. Dažkārt gudrības zobi mūsdienu cilvēkam vienkārši neizšķiļas
līdz galam.
Muskuļu šķiedras kas paceļ matiņus. Pavisam sīkas muskuļu šķiedras ir
piestiprinātas pie katra tava matiņa folikula. To galvenais uzdevums
ir likt matiņiem pacelties brīdī, kad uzmetas zosāda. Ja pavērosim
dzīvniekus, tad parasti tie "pūku" uzmet un sabožas, ja ir kāds
iemesls, kura dēļ jāaizsargājas, jādusmojas vai jābēg. saslējušies
matiņi ne tikai kažokzvēriem palīdz saglabāt siltumu, bet liek
izskatīties arī lielākiem un draudīgākiem. Visticamāk cilvēkam zosādas
rašanās mehānisms ir mantots no priekštečiem. Mūsdienās zosāda nekādu
uzdevumu neveic-ja kļūst auksti sasilda apģērbs.
Iečeko arī manu profilu Knaifers
