Vai atminies visu šo,kas noticis 2011 gadā?
2011: Notikumi, kas šokēja125
2367
19
Japānas zemestrīce un Fukušimas AES avārija
Japānā 11.martā notika 9,0 balles spēcīga zemestrīce. Tās izraisītajā cunami gāja bojā aptuveni 30 000 cilvēku un tika nopietni bojāta "Fukušima-1" atomspēkstacijas (AES) reaktoru dzesēšanas sistēma. Bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas radīja arī radiācijas noplūdes.
"Fukušima - 1" AES avārija lika evakuēt vairāk nekā 200 000 cilvēkus no 30 kilometru zonas ap staciju.
Pēc lielās zemestrīces reģistrēti vairāki desmiti pēcgrūdienu, no kuriem spēcīgākie pārsniedza sešas balles.
Norvēģijas traģēdija
Norvēģijā 22. jūlijā notika sprādziens galvaspilsētas Oslo valdības ēku rajonā, bet vēlāk vīrietis policista formā atklāja uguni valdošās Darba partijas jauniešu vasaras nometnē Utejas salā, nogalinot un ievainojot desmitiem cilvēku.
Terora aktos gāja bojā 77 cilvēki, bet desmitiem tika ievainoti.
Vīrietis, kurš šāva jauniešu nometnē, tika aizturēts. Tas izrādijās 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis Anderss Bērings-Breivīks, kuram ir sakari ar galēji labējiem grupējumiem.
Nopratināšanās Bērings - Breivīks atzinās abos noziegumos un norādīja, ka darbojies viens, bez līdzzinātājiem. Vēlāk psihiatri viņu atzina par nepieskaitāmu, taču viņa advokāts vēlas panākt tiesas spriedumu.
Terorakts Maskavas lidostā 'Domodedovo'
Atbildību par 24. janvārī Maskavā "Domodedovo" lidostā notikušo terorista pašnāvnieka uzbrukumu , kurā gāja bojā 36 un ievainojumus guva 180 cilvēki, uzņēmās čečenu kaujinieku līderis, tā dēvētā "Kaukāza emirāta" vadītājs Doku Umarovs.
Viņš pavēstīja, ka "šahīdu specoperācijā" iesaistīti viņam uzticīgi kaujinieki. Krievijā vēlāk tika noskaidrots terorakta izpildītājs un viņa līdzdalībnieki.Kopumā apsūdzības izvirzītas vismaz trīs cilvēkiem.
Terorista 'Nr. 1' Osamas bin Ladena likvidācija
2.maijā ASV speciālo uzdevumu spēku veiktā operācijā Pakistānā tika nogalināts Osama bin Ladens .
Bin Ladenu vainoja 2001.gada 11. septembra teroraktu plānošānā. Par viņa nāvi īpašā paziņojumā vēstīja ASV prezidents Baraks Obama.
Operācija gan nenoritēja, kā plānots, taču tās iznākums bija veiksmīgs. Par bin Ladena pēcteci starptautiskā teroristu tīkla "Al Qaeda" vadībā kļuva viņa vietnieks Aimans az Zavahiri, kuru atsevišķi mediji vainoja sava bosa nodevībā.
Arābu pavasari un Kadafi rudens
Kopš februāra Tunisijā un vēlāk Ēģiptē izplatījās masu protesti, kas piespieda atkāpties Tunisijas prezidentu Zinelabidīnu Zidānu un Ēģiptes prezidentu Hosni Mubaraku.
Vēlāk protesti piespieda atkāpties Jemenas prezidentu Abdulu Salehu. Vissmagāko formu nemieri pieņēma Lībijā.
Tur notikumi izvērtās par pilsoņu karu, kas noslēdzās ar 42 gadus valdījušā diktatora Muamara Kadafi nāvi. Opozicionāriem palīdzēja NATO vadīta operācija.
Šobrīd uzmanības centrā ir prezidenta Bašara al Asada vadītā Sīrija, kurā jau masu protestos nogalināti vismaz 4000 cilvēki.
Postoši plūdi Taizemē
Plūdos Taizemē kopš lietus sezonas sākuma gāja bojā vismaz 506 cilvēki. Musonu lietusgāžu izraisītie plūdi skāra apmēram trešdaļu no Taizemes provincēm, ietekmējot vairākus miljonus cilvēku.
Galvaspilsētā Bangkokā bija applūduši ziemeļu rajoni un nomales.
Taizemes iedzīvotāji masveidā pameta plūdu apdraudētos rajonus. Stihija bija pārņēmusi 28 no 76 valsts provincēm. Eksperti lēsa, ka šie bijuši postošākie plūdi pēdējo 50 gadu laikā.
Plūdu dēļ darbu bija spiestas pārtraukt vairākas lielu kompāniju rūpnīcas - "Toyota","Honda", "Mazda" un "Ford" ražotnes, tāpat tika appludināti ārvalstu kompāniju uzņēmumi, kuros ražotas datoru komponentes, tajā skaitā cietie diski, un pasaules tirgos radās to deficīts. Sākotnējās applēses liecina, ka plūdu radītie zaudējumi sasniedza 16 miljardus dolāru. Uz laiku tika slēgtas 300 banku nodaļas un apturēts aptuveni 10 000 uzņēmumu darbs. Bez darba palika ap 700 000 cilvēku.
Uzbrukums Minskas metro
11. aprīlī Minskas metro stacijā "Oktjabrjskaja" tika sarīkots sprādziens, kurā gāja bojā 15 un ievainoti tika vairāk nekā 200 cilvēku. Dmitriju Konovalovu un Vladislavu Kovaļovu atzina par vainīgiem terorakta rīkošanā.
Pēc tam, kad Baltkrievijas Augstākā tiesa bija atzinusi Konovalovu un Kovaļovu par vainīgiem Minskas metro spridzināšanā, Baltkrievijas televīzija pārraidījusi Minskas terorakta rīkotāju atzīšanos .
Tiesā Konovalovs un Kovaļovs savu vainu apsūdzībās neatzina. Viņi abi liecināja, ka atzīšanās liecības sākumā snieguši piespiedu kārtā.
Abiem 11.aprīlī notikušā sprādziena Minskas metro sarīkotājiem tiesa piesprieda nāvessodu nošaujot. Tiesnesis Konovalovu atzina par vainīgu terorismā, bet Kovaļovu - varas iestāžu neinformēšanā par plāniem rīkot sprādzienu.
Eirozonas krīze
Sākusies 2010. gadā ar Grieķijas nespēju segt tekošās valsts parādsaistības - toreiz vēl pārdesmit miljardu eiro vērtus kredītus, gada laikā, šī "sērga" aptvēra tā dēvētās PIIGS (Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija) valstis - tās visas pēdējos gadus dzīvojušas krietni pāri par saviem līdzekļiem.
Krīze noveda pie savstarpējas neuzticēšanās un nervozitātes eirozonas valstīs. Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā mainījās valdības. Grieķija spurojās pretī Eiropas Komisijas ieteikumiem sažņaugt jostas, un vienu brīdi pat pieļāva referenduma rīkošanu par aizdevuma saņemšanu, kas nozīmētu eiro valūtas galu, jo grieķu vēlētāji noteikti būtu teikuši "nē" taupības iecerēm.
Pēc tam Grieķijai norakstīja 100 miljonus eiro jeb pusi valsts parādu, kas radīja aizvainojumu un dusmas gan vienmēr kārtīgu fiskālu disciplīnu ievērojošās valstīs kā Igaunija, Somija, gan savulaik izšķērdīgi dzīvojošās, bet tagad uz atlaidēm necerošās valstīs kā Latvija.
Itālijā jaunais premjers Montī, kurš nomainīja ilggadējo valsts galvu Berluskoni, ķērās pie tāda līmeņa taupības programmas, kas sniedzas desmitos miljardos eiro.
Visbeidzot, decembra sākumā Briselē sanāca ES galotņu samits, taču Vācijas un Francijas idejas par turpmāko fiskālās disciplīnas ietvaru noraidīja Lielbritānija, tāpēc gadumijai Eiropa joprojām tuvojas ar ļoti neskaidru vienotās valūtas dzīvotspējas prognozi.
Zarnu nūjiņas infekcija
Eiropas Komisija vasarā apkopoja bēdīgu bilanci: bīstamās zarnu nūjiņas "E.coli" izraisītās infekcijas iespaidā kopumā nomira 52 cilvēki - 50 Vācijā un pa vienam ASV un Zviedrijā.
Kopumā ar bīstamo slimību Vācijā saslima 4321 cilvēks, 852 no viņiem slimība izraisīja aknu nepietiekamību. Citās valstīs tika reģistrēti 150 "E.coli" infekcijas gadījumi.
Sākotnēji par "E.coli" avotu uzskatīja Spānijas dārzeņus, vēlāk - kādā Vācijas fermā ražotas diedzētās sēklas, bet galu galā noskaidrojās, ka infekcijas avots ir pākšaugu sēklas, kas Vācijā ievestas no Ēģiptes laikā no 2009. līdz 2010.gadam.
'Apple' līdzdibānātāja Džobsa nāve
Oktobrī mūžībā aizgājušais "Apple" dibinātājs Stīvs Džobss tika sapņojis radīt ierīci, kas mainītu televīziju tāpat kā "iPod" mainīja skaņu ierakstu industriju. Nepaspēja.
Džobss, kurš gadiem ilgi sirga ar aizkuņģa dziedzera vēzi un kuram tādēļ 2009.gadā tika izdarīta aknu transplantācija, oktobra sākumā nomira 56 gadu vecumā.http://bizness.delfi.lv/pasaule/miris-apple-dibinatajs-stivs-dzobss.d?id=41016195" style="yui-tmp;">
Džobss augustā veselības problēmu dēļ atkāpās no "Apple" ģenerāldirektora amata un kļuva par firmas padomes priekšsēdētāju, bet "Apple" ģenerāldirektora amatā viņu nomainīja līdzšinējais izpilddirektors Tims Kuks.
Džobss tiek plaši uzskatīts par radošo spēku, kas panāca "Apple" izvirzīšanos par vienu no lielākajām kompānijām pasaulē. "Apple" pēdējos gados ir guvusi milzu peļņu ar inovatīviem un ļoti populāriem produktiem - tādiem kā "iPod", "iPhone" un "iPad".
