Veikalu tīkls Maxima ir lielākais Latvijā. Protams, šim zīmolam ir daudz priekšrocību, jo ne velti ir ieguvis tādu popularitāti, taču, manā skatījumā, šim tīklam vairāk ir trūkumu, nekā pozitīvā. Turpmāk rakstītais atklāj manas domas un viedokli, kuru neuzspiežu citiem.
5 iemesli, kāpēc man nepatīk Maxima.54
Maximas apgrozījums gadā Latvijā vien ir 633 420 8 10 Eur, nerunājot par pārējām Baltijas valstīm un Bulgāriju, kur šie veikali arī ir ļoti populāri. Man ir patiesi žēl skatīties uz darbiniekiem, kuri strādā maksimālās stundas, saņemot minimālo algu. Uzņēmums ir vērsts vienīgi uz savas peļņas gūšanu, kas ir normāli, bet, vai tiešām jābūt tik ļoti savtīgiem? Arī man ir paziņas, kas strādā Maximā un dzirdētais neiepriecina . Darba laiks ir no astoņiem līdz pat desmitiem vakarā, taču tas nenozīmē, ka darbinieki beidz darbu 22.00. Patiesībā darbs turpinās vēl krietni ilgāk.Par iztrūkumiem jāatbild pārdevējiem no jau tā necilās aldziņas. Teiksiet, ka paši vainīgi? Jā, vajadzēja mācīties, vajadzēja būt veiksmīgākiem, taču arī šādi cilvēki ir pelnījuši dzīvot cilvēcīgu dzīvi, nevis vergošanu primitīvo vajadzību nodrošināšanai.
Lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības iegūšanas. Kas pie tā vainīgs? Maximā izdziest 54 nevainīgu cilvēku dzīvības, starp tiem arī darbinieku, kuriem tika pavēlēts strādāt arī pie ugunsdzēsības trauksmju skanēšanas, kas vēlreiz parāda to, kas šim uzņēmumam ir svarīgais, un tie noteikti nav cilvēki. Pati Maxima savu vainu šajā negadījumā neredz un ir neizpratnē, jo uzskata, ka ir uzņēmusies atbildību vairāk, nekā vajadzējis. Kompensācijas izmaksātas, bet, vai nauda atdos bērniem mirušos vecākus, vecākiem pāragri aizsaulē aizgājušos bērnus?
Pati arī ,protams, esmu iepirkusies šajā veikalā, taču, nu jau laiciņu, cenšos to nedarīt. Ir bijušas neskaitāmas reizes, kad mani ir mēģinājuši apkrāpt. Cenas, pērkot produktu kasē, atšķiras no tā, kādas ir norādītas pie preces, nu labi, varbūt nejaušība, bet to, ka tiek pieskaitītas lietas, kas vispār nav pirktas, ir ārpus jebkādas kritikas. Reiz pirku jogurtu, sulu, šokolādītes un ūdeni. Aizeju mājās, skatos čekā un tas man rāda, ka ir pirktas arī kaut kādas mistiskas zeķes. Man ir ieradums, vienmēr līdzi ņemt čeku, tāpēc arī to uzzinu, bet ir taču tādi, kas to nedara un nemaz nenojauš, kā tiek muļķoti.
Kā jau teicu, man ir paziņas, kas šajā veikalā strādā, vai to ir darījuši. Briesmu stāsti mani ir atturējuši no gatavo salātu pirkšanas, un ne tikai. Tas, ka salātus gatavo no veciem un pārdošanai nederīgiem produktiem nav pārsteigums, bet par to, kā tiek iemaisīti vecie produkti, starp kaut cik svaigajiem, cīsiņu mazgāšanu un gaļas, kā arī zivju produktu turēšanas apstākļiem , biju tiešām šokēta. Bieži ir novērotas, piemēram biezpiena paciņas, kas nosviestas pie kases un tamlīdzīgi. Jā, tā ir pircēju vaina, bet vai tās preces nebojājas, un , ja ir bojātas, tiek izmestas? Nebūsim naivi.
Par spīti visam, veikalā ir daudz dažādu akciju, kas izkonkurē pārējos veikalus ar cenām un liek iepirkties tieši tur. Aizvien tiek atvērtas jaunas Maximas un šis veikalu tīkls te ir uz palikšanu, taču es aicinu aizdomāties, vai tiešām esat ar mieru atbalstīt šādu uzņēmumu un veicināt bagāta lietuvieša labklājību, tā vietā, lai izvēlētos kaut ko Latvijas sabiedrībai noderīgāku. Izvēle paliek katra paša ziņā.