Kāpēc mēs ejam pie psihologa ?
Lai:
atrisinātu savu problēmu;
tiktu skaidrībā ar sevi;
atrastu kopīgu valodu ar bērniem;
uzceltu harmoniskas attiecības pārī;
saskatītu savu aicinājumu dzīvē;
lai kas tas arī nebūtu ...
Patiesā psiholoģija ir psiholoģija cilvēkiem. Šāda psiholoģija ne tikai izvirza, bet arī risina problēmas, palīdzot atrast vispareizāko risinājumu pašās sarežģītākajās dzīves situācijās.
Ko mēs vēlamies no dzīves ?
Mēs vēlamies priecāties un baudīt dzīvi ! Vairāk baudas un ne kripatiņas sāpju, vairāk prieka un mazāk ciešanu – tas arī viss ! Kā dzīvot, lai gūtu vairāk baudas, bet ne sāpes ? Kā lai sajūtas īstajā vietā un īstajā laikā, kā lai atrod dzīvē to, kas patiešām patīk, kas sagādā prieku un kam vēl ir arī redzama jēga ?
Sistēmiskā- vektoru psiholoģija – tas ir izrāviens zinātnē par cilvēku. Sistēmiskā-vektoru psihoanalīze strādā kā lakmusa papīrīts - tests darbojas kā psiholoģiskā stāvokļa noteicējs, kas sastāda matemātiski precīzu sistēmu dažādos indivīda attiecību līmeņos – atsevišķs cilvēks, cilveku grupa, sabiedrība un visa cilvēce kopumā. Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (vai sistemiskā-vektoru psihoanalīze) atklāj visdziļāk cilvēka zemapziņā apslēptās vēlēšanās un ļauj precīzi ieraudzīt, kas tad ir tas, kas virza mūs caur dzīvi.
Kāpēc mēs ciešam ?
Iedomājiets, ka Jums ir acis, kas neko neredz ... Ausis, kas nedzird ... Mute, kas nekad nerunā. Katram ir personīgi uzdoti uzdevumi un funkcijas, kuras maksimāli vislabāk izpildīt var tikai viņš pats. Tapēc, ka viņam ir tādas īpašības, kas nav citiem.
Mums liekas, ka mēs ciešam bez iemesla: „Par ko man tas viss?” – tā mēs jautājam izmisuma brīžos. Tas par to, ka mēs paši nezinam ko gribam !!! Kad mēs nerealizējam savas iedzimtās īpašības, savus talantus un iemaņas, mēs gūstam nenormālu neapmierinātības sajūtu. Neatrodot savu vietu šai dzīvē, mēs ciešam ...
Vai visi cilvēki ir vienādi, vai tomēr dažādi ?
Dīvains jautājums ? Protams dažādi ! Tapēc, ka mans kaimiņš pa labi ir mūziķis, bet kaimiņš pa kreisi – narkomāns. Tomēr, neskatoties uz to, visi vīrieši ir cūkas, bet visas sievietes ir – paši zinat kas ...
Kas tad mūsos ir tik līdzīgs un kas atšķirīgs ?
Mēs esam līdzīgi ar to, ka katram no mums ir stingri noteikts, no dzimšanas īpaši uzdots īpašību-vēlmju-dotību kopums, kas Sistēmiskajā-Vektoru Psiholoģijā ir nosaukti par vektoriem. Viena vektora cilvekiem arī īpašības būs līdzīgas. Variācijas šeit formējas atkarībā no katra indivīda dabisko īpašību attīstības pakāpes un no to realizācijas savā vektorā - pielietojuma sabiedrībā.
Vektors, jeb vektori nosaka visu: cilvēka iekšējo vērtību sistēmu, viņa seksualās izvēles, viņa uzvedību un spēju adaptēties sabiedrībā, sociumā, pārī un pašam ar sevi.
Kāpēc mēs esam tik atšķirīgi ?
Jo tam par iemeslu būs Jūsu atšķirīgie vektori.
Kāpēc viens bērns ar prieku lasa dzeju stāvot uz ķeblīša, bet otrs mūžīgi būs bubulis bubulim ...? Kāpēc Jūsu sapņi vienmēr aprobežojas ar bērniem, ģimeni, suni un piknikiem piepilsētas mājā, kamēr Jūsu māsa defilē pa podiumu gandrīz kaila, bet Jūsu brālis vispār gatavojas iestāties budistu mūku kārtā. Kapēc Jūs esat tik dažādi, kaut arī esat izauguši vienā ģimenē ?..
Un lieta šeit nav ne audzināšanā, ne gēnos. Šizifrēnija draud cilvēkiem, tikai ar noteiktu vektoru kopumu, hronisks alkoholisms draud ne tuvu visiem un pat valodas raustīšanai ir konkrēti iemesli ...
Bet arī tas vēl nav viss. Pat cilvēki ar vienām un tām pašām īpašībām, jau no dzimšanas, var būt pilnīgs pretstats viens otram ! Pirms 10.gadiem viņš bija „zelta” vīrs un audzināja divus bērnus. Viņa fotogrāfija karajās uz viņa darbavietas goda dēļa vietējā fabrikā, bet jau šodien vienīgā vieta, kur var redzēt viņa fotto ir laikrakstu kriminālās hronikas, pedofīlijas un slepkavību sadaļā. Tas nav izdomāts stāsts, tā diemžēl ir traģiska realitāte ...
Dzīves scenārijs !
Kāpēc tā notiek ?
Viss ir atkarīgs no dzīves scenārija. Un to sev rakstam mēs paši – ar savu īpašību un dotību attīstību un realizāciju. Ir teiciens: „Iesēsi raksturu – novāksi likteni”. Tā ir patiesība. Vai ir iespējams izmainīt nelaimīgu dzīves scenāriju ? Jā ! Apzinoties savas īpašības un realizējot tās.
Mūsu iedzimtā loma sugā, dod mums attiecīgas vēlēšanās, kuras vienmēr rada stingri noteiktas domas. Kā mēs izpaužamies šodien, mūsdienu sabiedrībā, kādu lomu mēs pildam, kā sublimējam sevi ...
Kadas ir manas personiski iedzimtās īpašības ? Kādas vēlēšanās vada mani ? Kā iemācīties kontrolēt to, kas ar mani notiek ? Šo visu pēta Sistēmiskā-Vektoru psiholoģija un palīdz mums saprast šos mehānismus.
Kāpēc mēs nedzīvojam ar tiem, ko mīlam ?
Šo jautājumu varam dzirdēt dažādos forumos. Skarbi un patiesi.
Dzīves partnera izvele, liekas, ir pats sapīgākais jautājums mūsdienu pasaulē. Neviens cilvēks šai pasaulē neeksistē viens, pats par sevi. Daba ir radījusi mūs kā grupu, apvienojot mūs vienotā attiecību sistēmā. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem. Visas dzīvās radības uz šīs planētas dzīvo grupās. Un mēs visi gribam harmoniskas attiecības ar savu mīļoto cilvēku.
Katras grupas mērķi un uzdevumi, vai tā ir cilvēku sabiedrība, vai bizoņu bars, ir acīmredzami: grupas uzdevums ir izdzīvot un turpināt sevi laikā, t.i. radīt nākamo paaudzi. Tas ir vienots organisms, kurā ir pārstāvēti visi astoņi vektori. Katrs no tiem pārstāv savu unikālo lomu šajā veselumā, pildot savu specifisko funkciju.
Tieši šo lomu sadalījumu grupā, visu astoņu vektoru savstarpējo saattiecību, mijiedarbību vienam ar otru un hierarhiju attiecībā vienam pret otru – pēta Sistemiskā-Vektoru Psiholoģija.
Kas es esmu ?
Šādu jautājumu cilveks sev uzdod jau pēdējos 6000 gadus ...
Pa šo laiku mēs dramatiski esam iepazinuši nedzīvo dabu – no akmens kalta, līdz pat nanotehnoloģijām. Mēs lidojam kosmosā, šifrējam genomu, esam attīstījuši medicīnu tik ļoti, ka jau dzīvojam ne 25.gadus, kā pirmatnējais cilvēks, bet jau 80 ... Zinam katras cilvēka ķermeņa šūnas uzbūvi. Mēs ap sevi esam izveidojuši īpašu biosfēru, kas nekad agrak nav eksistējusi un kas savukārt ir izmainījusi arī mūs.
Mums jau nepietiek ar vienu erogēno zonu vien, lai adaptētos sociumā, katrs mūsdienīgs cilvēks sevī pārstāv jau trīs, vai četras lomas „sugā”. Ir pieaudzis temperaments – mums ir parādījušās vairāk vēlēšanās un vairak iespēju to realizācijai. Un neskatoties uz visiem civilizācijas sasniegumiem, sevis iepazīšanā cilvēce nav pavirzījusies ne par soli.
Kas es esmu ? Kur ir manas vienas, atsevisķi ņemtas dzīves jēga ?
Sistēmiskā-Vektoru Psiholoģija, pirmo reizi dod atbildi arī uz šo jautājumu.
... parasti bezmaksas Sistēmiskās-Vektoru Psiholoģijas online nodarbībības apmeklē tūkstošiem cilvēku. Katrs nak ar savu problēmu, saviem jautājumiem. Un nodarbību laikā, katrs sāk saprast, kā tieši viņam savas problēmas risināt un kapēc viņam tās vispār ir radušās.
Tāpēc, ka visdziļākā psihes izpratne saknē, ļauj mums saprast katra cilvēka rīcības un domugājienu.
Un visbeidzot, atbildot uz jautājumu: „kas es esmu?”, kas zina, varbūt tieši Jūs atbildēsiet uz pašu galveno cilvēces jautajumu, kas interesē mūs katru:
Kā kļūt laimīgam ?
Jurija Burlana Sistēmiskā-vektorU psiholoģija
8 vektori:
/skaņas vektors/ redzes vektors/
Citi mani raksti:
Priekš kam-tas laikam tiešais tulkojums no krievu valodas :) Labāk izklausās- kāpēc mēs......
"Un mēs visi gribam harmoniskas attiecības ar savu mīļoto cilvēku." Visi nē 
Man piemēram tādas attiecibas liekas stulba un lieka laika tērēšana. Tā vieta lai bezjēga marinētos kāda garlaiciga vieta ar to "mīļoto" cilvēki, es labāk eju padaru kautko no ka dzīvē būs jēga.
šitais viss ir tādiem nūģiem kuri vēl nav pratuši izzināt sevi, un tādiem gudreļiem kuri grib pārlasīt jau zināmu informāciju, be citiem nesaprast.
par mani, nu protams - uzbūvēts jau esmu kā vairākums cilvēku un esmu tik atšķirīgs kā pieņemts kas liek būt vienādam, toties kā jau daudzi citi uzskata sevi par unikumu tad es tiem piebiedrojos, kaut iekšēji esmu vairāk antisociāls, jo es varu izprast citus labāk par sevi, tāpēc vēlarvien varu maldīties sevī tādejādi vēl vairāk izprotot citus.
negribu izskatīties kā prātvēders, kas neizmanto gudrus vārdus, bet manuprāt es zinu kas es īsti esmu, zinu arī kādēļ es esmu un kāda ir dzīves jēga, kā arī kā viss darbojas.
es esmu cilvēks - vismaz šajā brīdī, un es esmu lai izpildītu savu misiju kā šī būtne, tieši šādos apstākļos. es precīzi zinu kas man vajadzīgs, kas nē, un kas kā ir jādara, turklāt zinu arī to kas būs un kā sanāks. bet lai to visu nesarežģītu es sev to nejautāju, bet dažreiz tas pats atnāk pie manis.
turklāt ja iekļauj paranormālo un augstākos spēkus, tad es vienkārši nevaru nevēlēties ciešanas, jo tas izjauc līdzsvaru un es mokos tā vai šā, tāpēc labāk to noteikt pašam.
cilvēkam katru dienu ir jāpaveic vairāk nekā iepriekš, cilvēks var izdarīt visu ko vēlas, untātālāk..
ko lai piebilst - visam ir jēga, tikai bieži to nevar saskatīt.
