Evandera Holifilda dzīvesstāsts.
Ļoti labs, vēl aktīvs, bokseris, kā jau lielākā daļa smagi strādājis, lai savā dzīvē ko sasniegtu.
Tātad Evandera Holifilda biogrāfija, atzīstu diezgan gara, bet domāju patiks ne tikai tiem, kas fano par boksu, bet arī tā teikt cilvēkiem no malas.
Evanders Holifilds dzimis 1962. gada 19. oktobrī, Atmoras pilsētā Alabamā, dzimis amerikāņu bokseris. Jaunākais no deviņiem ģimenes bērniem. Ar boksu sācis nodarboties 12 gadu vecumā. 13 gadu vecumā jau piedalījās Junioru Olimpiskajās spēlēs, 15 gadu vecumā jau bija kļuvis par dienvidaustrumu reģiona čempionu boksā ar 160 uzvarām un 14 zaudējumiem.
1983. gadā piedalījās Pan America Games (Tādas kā mini olimpiskās spēles), kur ieguva sudraba medaļu zaudējot tikai kubietim Pablo Romero. Nākamajā gadā viņš piedalījās Losandželosas olimpikajās spēlēs, kur ieguva bronzas medaļu, jo tika diskvalificēts (ļoti strīdīga situācija, iespējams tas bija nepareizs lēmums) pusfināla cīņā pret jaunzēlandieti Kevinu Beriju.
Profesionālo karjeru 1984. gada 15 novembrī Evanders sāka vieglā smagsvara boksera kategorijā, kurā aizvadīja vien 4 cīņas visas uzvarēja ar nokautu. Tad 1985. gada 20 jūlijā viņš pārgāja uz smagsvara kategoriju Cruiserweight (kategorija starp vieglo smagsvaru un smagsvaru). Šajā kategorijā Evanders aizvadīja jau krietni vairāk cīņu visas uzvarēja un ieguva WBA (World Boxing Association), IBF (International Boxing Federation) un WBC (World Boxing Council) čempiona jostas kļūstot par Neapstrīdamu Pasaules Čempionu un kļuva par pirmo bokseri šajā kategorijā, kurš ieguvis visas trīs jostas reizē.
Tad 1988. gada 16. jūlijā Evanders aizvadīja savu pirmo cīņu smagsvara kategorijā pret Džeisonu Tillisu, kuru uzvarēja ar nokautu 5, raundā.
Tā pāriecinošas uzvaras sekoja viena otrai un Evanderam 1990. gadā tika apsolīta cīņa pret tā laika neapstrīdamo pasaules smagsvara čempionu Maiku Taisonu. Taču Dzelzs Maiks sagādāja pārsteigumu visai pasaulei viņš zaudēja visus trīs titulus vienā cīņā pret Džeimsu Duglasu. Un tā sanāca, ka Evanderam solītā cīņa pret čempionu tad notika pret Duglasu. Tā 1990. gada 25. oktobrī Evanders sakāva Duglasu jau trešajā raundā, kad Duglass centās izveidot tādu pašu uzbrukumu kā pret Taisonu, bet Evanders noreaģeja un pašu Duglasu nokautēja un lūk jaunais nesakautais un neapstrīdamais Pasaules Smagsvara Čempions. (Lai jūs nepadomātu, ka Holifilda uzvara bija „haļava” piebildīšu, cīņā uz nokauta brīdi viņš ar 20-18 bija vadībā pēc visu triju tiesnešu vērtejuma.)
Savu titulu Evanders vairākkārtīgi (trīs reizes) veiksīgi aizstāvēja. Vēl viena no titula aizstāvēšanas cīņām bija paredzēta pret Maiku Taisonu, bet tad Taisons tika apsūdzēts par izvarošanu un atkal abi ringā nevarēja tikties.
1992. gada 13. decembrī Evanders tikās ar tolaik 25 gadīgo Ridiku Bovu cīņā par neapstrīdama čempiona titulu. Bovam viņš zaudēja pēc 12 raundu cīņas ar vienbalsīgu lēmumu, kā tiek uzskatīts, ka Evanders izvēlējies nepareizu taktiku, jo iesaitījies atklātā sitienu apmaiņā pret jaunāku, lielāku un izturīgāku pretinieku, kas arī noveda pie zaudējuma. Tad sekoja cīņā pret Aleksu Stjuartu, kuru Holifilds uzvarēja ar vienbalsīgu lēmumu pēc 12. raunda. Nākamā cīņa, būtībā remačš pret Ridiku Bovu 1993. gada 6. novembrī bija diezgan dīvaina, jo cīņas laikā uz ringa centās nolaisties izpletņlēcējs. Ringā viņš netrāpīja, bet nokļuva pie Bova faniem, kuri viņu piekāva. Kārtību atjaunoja pēc apmēram 20 minūtem un cīņu uzvarēja Holifilds ar vairākuma tiesnešu lēmumuiegūstot IBF un WBA jostas. pēc šīs uzvaras ASV TV kanāls ABC nosauca Evanderu par 1993. gada „Gada Atlētu”.
Tad sekoja gandrīz liktenīgā cīņa pret Maiklu Mūreru 1994. gada 22. aprīlī. Šo cīņu Evanders zaudēja ar vairākuma lēmumu. Pēc cīņas Evanderu aizveda uz slimnīcu dēļ cīņas laikā gūta pleca savainojuma, bet veicot visas pārbaudes tika konstatētas sirds problēmas deļ, kuram Evanders vairs nedrīkstētu nodarboties ar boksu.
Tika uzskatīts, ka tas ir deļ tā, ka viņš itkā esot lietojis augšanas hormonus. Beigās sirds problēmas tika atzītas par kļūdainu diagnozi, dēļ mača laikā ievadītajiem pretsāpju līdzekļiem.
Tam sekoja divas uzvaras un zaudējums, tādā kā revanša mačā pret Ridiku Bovu. Tad nāca divas vēsturiskas cīņas, jau nez cik gadus gaidītas, pret Dzelzs Maiku Taisonu, pirmā 1996. gada 9. novembrī un otrā 1997. gada 28. jūnijā.
Abas Holifilds uzvarēja, otrā cīņa bija, kas dīvains, jo Taisons trešajā raundā iekoda Holifildam ausī. Evandera ārsti atļāva turpināt cīņu, bet Taisons iekoda Holifilda ausī otreiz nokožot gabalu, kuru izspļāva ārpus ringa. Pēc šī incidenta Taisonu diskvalificēja. Pēc cīņas Taisons attaisnojās, ka Holifilds esot viņam sitis ar galvu (aizliegts paņēmiens, angliski saucas headbutt). Dīvaini, bet pirms cīņas Taisona bijušais treneris bija paredzējis, ka Taisons varētu tikt diskvalificēts.
Tad sekoja divas Holifilda uzvaras. Tad 1999. gadā Holifilds aizvadīja divas cīņas ar Lenoksu Luisu. Pirmā tika iztiesāta kā neizšķirta pēc 12 raundiem un tādēļ boksa „galvenie” (nezinu kā, lai vēl nosauc) pieprasīja nekavejošu revanšu, kuru Evanders zaudēja. Pēc šīs dubultcīņas sekoja Holifilda un Džona Ruiza triloģija, pirmo cīņu uzvareja Evanders uzstādot rekordu pirmais četrkārtējais Smagsvara Pasaules Čempions. Otro cīņu uzvarēja Ruizs uzstādot rekordu pirmais spāņu izcelsmes Smagsvara Pasaules Čempions. Trešā cīņa bija neizšķirta un Ruizs palika čempions.
Tad sekoja neliela melnā strīpa Evandera karjerā tā sākās ar uzvaru pār Hasimu Rahmanu, bet tad sekoja trīs zaudējumi pēc kārtas. Pēc šiem zaudējumiem 2005. gadā Evanderam tika atņemta boksera licence Ņujorkas štatā, sakarā ar zūdošajām prasmēm, lai gan viņš izgāja neskaitāmas pārbaudes. Galu galā Evanders tomēr atguva licenci pamatojot, ka viņa vājais sniegums ir saistīts ar pleca problēmām, kas viņu tolaik nomocījušas nevis vecumu, tolaik viņam jau bija 42 gadi.
Atgriešanās jeb Comeback cīņas Evanderam bija veiksmīgas četras uzvaras pēc kārtas. Veiksmi un labo sniegumu apturēja cīņa pret Sultanu Ibragimovu gados jaunu bokseri, kurš Evanderu pārspēja ar ātrumu rezultātā uzvarot ar vienbalsīgu tiesnešu lēmumu pēc 12 raundiem. Arī nākamā cīņā pret Nikolaju Valujevu nebija labvēlīga Evanderam, kas ir interesanti, ka Evanders par cīņu saņēma 600 000 dolāru, kas ir viņa visu laiku mazākais atalojums par cīņu.
Tā esam nonākuši līdz pēdējām cīņām uzvaru pagājušajā gadā pret Fransuā Botu un cīņu pret Šermanu Viliamsu, kura beidzās jau trešajā raundā ar Evandera traumu, kad abi nejauši saskrējās ar galvām un Evanderam tika pārsista uzacs.
Interesentiem piebildīšu, ka šogad 7. maijā Evanders aizvadīja cīņu pret dāni Braienu Nīlsenu, kuru sakāva 10. raundā ar tehnisko nokautu. Kā eksperti izteikušies, ka tas ir pārsteidzoši, ka Evanders rāda šādu sniegumu savā vecumā, lai gan viņa pretiniekam Nīlsenam arī ir jau 46 gadi. Beigās ir video (jāatzīst diezgan neizdevies) no cīņas pašām beigām, tāpēc nebrīnaties, ka īpaši azartiski cīņa jau nenorisinās.
Nākamā cīņa Evanderam bijai plānota pret Aleksandru Povetkinu no Krievijas 2011. gada 17. decembrī, bet cīņas iznākums nekur nav publicēts, iespējams cīņa tikusi pārcelta uz citu datumu.
