To, kas patiesībā notiek mūsu galvās, neviens ārsts nepateiks, un mēs pat nezinām, vai otram cilvēkam pasaule izskatās tieši tāpat kā mums pašiem. Esmu dzirdējusi teoriju, ka nē, pat krāsas atšķiroties, vienkārši tas esot iemācīts kā kura izskatoties.
Saistīts raksts par miega traucējumiem: http://spoki.tvnet.lv/sports/Biedejosakie-miega-traucejumi/731055
Kaprasa sindroms ir reti sastopami psihiskie traucējumi, kad cilvēks tic, ka kāds, kuru viņš pazīst un mīl ir aizvietots ar viltvārdi. Šādi cilvēki var ticēt arī, ka nedzīvi priekšmeti arī ir aizvietoti. Gluži kā kādā šausmenē par ķermeņu zagļiem.
Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir slimība, kura padara cilvēku nepārtraukti noraizējušos par sava ķermeņa tēlu un cenšanās to uzlabot aiziet galējībās. Lielisks piemērs ir miljonāre Džoselīna Vildenšteina. Viņa ir iztērējusi aptuveni četrus miljonus dolāru plastiskajai ķirurģijai. Arī bez tās viņa būtu izskatījusies labi.
‘’Staigājošā miroņa sindroms’’ jeb Kotārda ilūzija. Cilvēki, kas cieš no šiem traucējumiem, tic, ka viņi ir miruši. Tas ir saistīts ar smadzeņu traumām. Bieži vien šie cilvēki zaudē emocionālo saikni ar saviem tuvajiem līdzīgi kā Kapgrasa sinroma gadījumā.
Disoaciatīvie Identitātes Traucējumi ir smagi psihiski traucējumi, kas liek cilvēkam būt vairāk par vienu personu. Cilvēki ar šo slimību nav spējīgi dzīvot normālu dzīvi, tāpēc, ka viņu personība var nomainīties jebkurā brīdī vai palikt viena un tā pati gadiem ilgi. Viņiem nepieciešama nepārtraukta aprūpe un bieži šādi cilvēki pavada savu dzīvi psihiatriskajā slimnīcā. Ir televīzijas šovs par šo sindromu ‘’ Taras piecas personības’’.
‘’Alises Brīnumzemē Sindroms’’. Šis sindroms ietekmē slimnieka uztveri. Cilvēks nespēj redzēt objekta pareizos izmērus, skatoties uz to.
Bibliomānija ir pālieku liela grāmatu kolekcionēšana, kas beigu beigās var izraisīt cilvēkam veselības problēmas. Cilvēki ar šo slimību pērk vai kā citādi iegūst lielu daudzumu vienas grāmatas eksemplāru vai arī dažādas grāmatas daudz lielākā daudzumā nekā viņi spēj uzglabāt vai izlasīt.
‘’Citplanētieša rokas sindroms’’. Vai tava roka kādreiz ir izdarījusi kaut ko, tev ar to nezinot? Cilvēks ar šiem traucējumiem var lūkoties uz savu roku un neatpazīt to kā savējo. Viņi arī nav spējīgi kontrolēt rokas darbības. Tiešais cēlonis nav zināms, bet dažreiz šis sindroms parādās pēc dažu veidu galvas smadzeņu traumām.
Factitious Disorder (nezinu kā iztulkot pareizi) ir līdzīga hipohondrijai. Tomēr, kamēr hipohondriķis tik tiešām domā, ka ir slims, cilvēks ar šo sindromu apzināti melo, ka ir slims, lai iegūtu uzmanību. Dažreiz šādi cilvēki apzināti nodara sev pāri, lai iegūtu uzmanību. Ārstēšanas nav. To dēvē arī par ‘’Slimnīcas ielēcēja sindromu’’, jo cilvēks pavada slimnīcā vien neilgu laiku, bet bieži.
Trihlotillomānija jeb matu izraušanas slimības gadijumā cilvēks rauj ārā sev matus no ķermeņa, ieskaitot pat skropstas. Šie garīgie traucējumi biežāk sastopami starp sievietēm nekā vīriešiem un tos reizēm var novērot pat bērniem, sākot no 11 gadu vecuma. Ja to neārstē, cilvēks acīmredzami zaudē matus un tas ietekmē sociālo dzīvi un pašapziņu.
Bigorekija ir traucējums, kas liek cilvēkam ticēt, ka viņš nav gana muskuļots. Simptomi iekļauj nepārtrauktu sevi pārbaudīšanu spogulī, darba kavēšanu vai ģmenes atstāšanu novārtā, lai tā vietā cilātu svarus un iespējama arī steroīdu lietošana.
5. Man Svētdienu rītos šad tad pēc party ir tā! 
pieceļos pretī wtf? atkal jādzer!
