Kimas Kardašianas priekštece - Edija8

Pati Edija stāsta, ka viņas tēvs ir viņai uzmācies un gribējis viņu ievilkt gultā, kad viņai bija tikai septiņi gadi.

Taču vislielākās problēmas sagādāja tas, ka Fozijs nepārtraukti krāpa savu sievu, un Edija viņu pieķēra.Tas meitenei lika kļūt histēriskai, Edija centās to pastāstīt savai mātei, taču sieviete, kā arī neviens no viņas ģimenes meitenei nenoticēja. Fozijs savu meitu iespundēja psihiatriskajā slimnīcā, kur meitenei piespieda lietot trankvilizatorus. Tas bija pirmais solis Edijas ceļā uz narkotiku atkarību.

13 gadu vecumā viņa nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, jo cieta no anoreksijas un bulīmijas. Meitene ar to slimoja līdz septiņpadsmit gadu vecumam. Tad viņa iepazinās ar kādu Harvardas studentu un palika stāvoklī. Viņai nācās veikt abortu psihiskās veselības dēļ.

Viņas brālim Mintijam negāja vieglāk. Arī viņš nemitīgi uzturējās psihiatriskajās slimnīcās. Kad viņš paziņoja savam tēvam, ka ir homoseksuāls, Fozijs viņu izsmēja un ar varu gribēja padarīt heteroseksuālu. Mintijs pakārās psihiatriskās slimnīcas palātā, kad viņam bija 26 gadi. Viņš bija viens no Edijas mīļākajiem radiniekiem.

1963. gadā Edija pārvācās uz Kembridžu, Masačūsetsā, kur studēja mākslu, kopā ar savu māsīcu Liliju. Viņas māsīca saka, ka"Edija bija ļoti nedroša attiecībās ar vīriešiem, taču tie visi viņu dievināja". Tieši šeit Edija sāka savu bohēmisko dzīvesveidu, lielākoties viņas draugi bija geji.

Taču pēc brāļa Mintija nāves, un 18 mēnešus vēlāk brāļa Bobija nāves(viņš nositās ar motociklu, taču Edija apgalvoja, ka tā arī bija pašnāvība) viņa devās uz Ņujorku, lai kļūtu par modeli.

Atgriežoties Ņujorkā, Edija sāka lietot LSD un 1965.g notika pavērsiens viņas dzīvē. Viņa satika Endiju Varholu, slaveno avangarda filmu režisoru un popārta mākslinieku. Viņu iespaidoja Edijas pagātne un viņas skaistums un viņš viņu uzaicināja uz savu Fabriku(Varhola darbnīca, populāra un skandaloza vieta tā laika Ņujorkā,mūžīgas ballītes, narkotikas un radoša atmosfēra-tā varētu raksturot šo vietu). Viņa piedalījās dažās Varhola filmās ar epizodiskām lomām, taču Varhols saskatīja viņā potenciālu, tādēļ izdomāja filmu, kura būtu meitenes zvaigžņu stunda.

Runājot par Vorholu, jāsaka, ka viņš bija anti-mākslinieks, viņa mākslas darbi parādīja mākslas komerciju, bet filmas bija avangarda stilā, tās bija bez īsti bez sižeta, scenārija, tās rādīja cilvēku darbības, kurām mēs ikdienā nepievēršam tādu uzmanību, to mērķis bija būt anti-holivudiskām. Bet Fabrika bija viņa anti-Holivuda. Filmas īsti neguva nekādus ienākumus, bet guva popularitāti mākslinieku un bohēmistu aprindās. Tas tā īsumā, lai saprastu, kādā vietā nokļuva Edija.

Vorhols viņai radīja filmu sāgu- Poor Little Rich Girl, kas savā ziņā izsmēja Ediju. Šīs filmas redzēja tikai Fabrikā un avangarda kinoteātros un ienākumus neguva, bet popularizēja Ediju kā avangarda filmu zvaigzni un stila ikonu. Piemēram, pēc vienas no filmām "Beauty Nr 2" viņu pēc snieguma salīdzināja ar Merilinu Monro.

Viņas nogrieza savus matus īsus un nokrāsoja platīnblondus kā Vorholam un nēsāja lielus auskarus.Viņa bija visās modes lappusēs.Viņas stils - mohēras svītraini džemperi, lielie lustrveida auskari, leoparda raksta mēteļi un īpaši dramatiskas acis. Starp citu, viņa nēsāja divus pārus mākslīgo skropstu vienlaicīgi.

Daudzi ir teikuši, ka Edija Sedžvika un Endijs Vorhols bija kā radīti viens otram. Viņu attiecības bija gaužām savādas. Vorhols bija poļu imigrantu dēls, kurš vienmēr bija alcis pēc popularitātes, skaistuma un šarma, kāds bija Edijai, bet Edija alka pēc izpaušanās brīvības un kreativitātes, kas piemita Endijam. Edija kļuvu par Endija galveno mūzu un pavadoni.

Taču slava un darbība Fabrikā nesa arī postu Edijai. Viņa sāka lietot bohēmistu aprindās populāru narkotiku kokteili Speed, tas ir amfetamīna sulfāts.