Vai Tu esi gatavs?6

Mēs @STREELNIEKS.LV, uzskatām, ka izmantojot sev pieejamos resursus un rīkus, mūsu pienākums ir informēt un nodot zināšanas sabiedrībai, lai nonākot ārkārtas situācijā pēc iespējas mazāk cilvēki kristu panikā un kļūtu rīcībnespējīgi. Mēs nevēlamies sēt paniku - tieši otrādi - mēs vēlamies mācīt sabiedrību, lai iestājoties dažādām krīzēm (sadzīves nelaimes gadījumi, dabas katastrofas, utt.) tā netiktu pārsteigta nesagatavota un būtu jau kaut kāds rīcības plāns.

> SI VIS PACEM... jeb būt GATAVAM! <

Visi zinām romiešu teicienu - ja vēlies mieru, gatavojies karam. Būt gatavam nenozīmē dzīvot nemitīgā nervu sasprindzinājumā gaidot nelaimi. Tieši otrādi - jāņem vērā, ka vislielākās nepatikšanas notiek tad, kad tās vismazāk gaida. Šī ideja sevī ietver patstāvīgu pašizglītošanos, lai notiekot ziepēm nekristu panikā un zinātu kā rīkoties, vai vismaz mēģināt rīkoties tā kā vajadzētu. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka visām situācijām 100% gatavs nebūsi nekad.

> KĀPĒC BŪT GATAVAM IR TIK SVARĪGI? < 

Vai Tu zini kā rīkoties, ja tev, vai tavam tuvākajam ir vaļēja un spēcīgi asiņojoša brūce? Vai Tu zini kā atšķirt arteriālo asiņošanu no venozās? Vai Tu zini kā rīkoties kaulu lūzumu gadījumos? Vai Tu zini ko darīt, ja uz zemes nekustīgs guļ cilvēks? Vai Tu zini ko darīt, ja kāda dzīvība karājas mata galā un ir nepieciešams sākt elpināšanu?

Domāju, ka ideju saprati! Šie ir tikai daži no punktiem, kas skar pirmās palīdzības sniegšanu un ar ko var nākties saskarties katru dienu, pavisam ikdienišķās situācijās - mājās, sportojot, atpūtā, darbā, uz ielas.... Šķietami ikdienišķa dienas rutīna kādā brīdī var pārvērsties par ārkārtas situāciju un īstu elli. Diemžēl, nereti ir nācies pieredzēt, ka šādos brīžos cilvēki krīt panikā un nezin ko darīt. Vai arī izturas ļoti vienaldzīgi ar domu “gan jau citi palīdzēs.” Taču ko šie cilvēki teiktu, ja viņiem pašiem būtu nepieciešama palīdzība? :)

Iepriekšminētais ir tikai viena daļa no lielās bildes. Nelaimes notiek arī ārpus "civilizācijas" (ar to es domāju biezāku mežu nekā Vērmanes dārzā. :D ), vietās, kur ātri saņemt palīdzību ir neiespējami. Tu vari palikt bez ūdens, bez patvēruma, apmaldīties. Tu nezināsi kad kaut kas notiks un Tev neviens neteiks ko darīt, kad tas notiks. Būs jārīkojas pašam.

> AR KO SĀKT?! <

Mēs katrs vēlamies pasargāt savus tuviniekus un, protams, sevi pašu. Taču nereti ar pašu "gribēšanu" viss arī apstājas, jo reāli lietas labā nekas netiek darīts. Dažam slinkums, dažs vienmēr atliek uz vēlāku laiku, dažs paļaujas uz augstākiem spēkiem, cits uzskata, ka ar viņu jau tas nenotiks, jo nelaimes rāda tikai TV un piemeklē citus. Un gandrīz aizmirsu vēl tos, kas ir pārliecināti, ka visu jau principā zin un to, ko vajadzēs, iemācīsies tad, kad savas zināšanas vajadzēs likt reālā praksē.

Zemāk ir daži punkti, par ko sākt padomāt, ja tiešām vēlies parūpēties par sevi un saviem mīļajiem. Ievēro, ka tā nav dogma, jo katrs speciālists māca savādāk, vadoties pēc savas individuālās pieredzes un uzskatiem.

1. Maini savu domāšanu!
1) Tieši ar šo ir jāsāk un iespējams tas ir visgrūtākais punkts. Tev būs jāmaina sava domāšana, lai tu pirmkārt saprastu, ka ziepes ar tevi VAR notikt. 
2) Mācību procesā Tev ir jāpieņem, ka Tu nezini neko. Tavas zināšanas ir nemitīgi jāpapildina un jānostiprina, tās nekad nebūs pietiekošas. 
3) Tev ir jāmācās strādāt komandā un ir jāsaprot, ka viens pats Tu esi pazudis. 
4) Tev ir jāmācās domāt vienu soli uz priekšu. Paredzi dažādus gadījumus "ja kas". Ieplāno alternatīvas! 
5) Tev ir jāsaprot, ka palīdzot citiem tu palīdzi pats sev. "Dots devējam atdodas" princips ir reāli strādājošs.

2. Novērtē savas zināšanas!
Izanalizē kādas zināšanas praksē Tev varētu būt visnepieciešamākās. Vai Tā ir pirmā palīdzība? Cik ļoti tu to pārzini? Vai tā ir pamata izdzīvošana mežā? Varbūt orientēšanās apvidū?

3. Plāno!
"Aizbraukšu uz laukiem, audzēšu kartupeļus un dzīvošu zaļi!" Arī tas ir plāns, bet tas, visticamāk, ja pašam nav atbilstošas zināšanu bāzes, beigsies ar fiasko. Nonākot ziepēs, plānveidīga rīcība būs svarīga gan pašam, gan Tavai komūnai kopumā. Protams, plānošanas līmenis ir atkarīgs no tā, cik ļoti tu iedziļinies problēmā. Diez vai Tev vajadzēs sastādīt plānu kā rīkoties, ja jāsniedz palīdzība cietušam cilvēkam. Taču plāns būs ļoti noderīgs, ja domāsi kā ar visu ģimeni nokļūt no punkta A, kur draud briesmas, uz punktu B, kur ir drošība un iespējams uz punktu C, ja B arī ir apdraudēts. Ir jāmācās pievērsties sīkām detaļām, lai paredzētu dažādas alternatīvas un rezerves variantus, ja notiek "gadījums, ja kas". Tas vienkārši Tev palīdzēs neapjukt un ietaupīs gan laiku, gan enerģiju tad, kad tie būs visaugstākajā vērtē.

Labāk sagatavot sliktu plānu nekā būt bez plāna vispār. Plānošana, lai veidotu plānu, nav plānošana.

Armijā visi ir dzirdējuši ideju, ka pat vislabākais plāns ir spēkā tikai līdz pirmajam šāvienam, tālāk notiek tikai organizēts bardaks. Ievēro - šeit atslēgas vārds ir "organizēts". Pat, ja šķietami nekas nenotiek pēc plāna, tu daudz ātrāk adaptēsies jaunajiem apstākļiem, novērtēsi stāvokli un spēsi pielietot savu sākotnējo plānu attiecīgajai situācijai un varēsi darboties, lai atrisinātu esošo problēmu.

4. Mācies un dari!
Visam sākums ir iedomātās robežas pārkāpšana starp pašu vēlmi un vēlmes realizēšanu praksē. Ir jāsaprot, ka nedrīkst gaidīt uz ārējiem apstākļiem, kas piespiedīs sākt rīkoties. Jāmotivē sevi meklēt informāciju un sagatavoties patstāvīgi. Mums ir internets - google, youtube un citi resursi, kur ir pieejama tik daudz informācija, kā nekad iepriekš cilvēces vēsturē.

> KO TU IEGŪSI? < 

>> Iegūtās zināšanas var plaši pielietot sadzīvē.
>> Iepazīsi daudz līdzīgi domājošos.
>> Iespējams jaunu hobiju.
>> Paplašināsi savu redzesloku un mainīsies Tava domāšana.
>> Pavadīsi daudz laika svaigā gaisā.
>> Daudz piedzīvojumus.

Ceru, ka esi aizdomājies par šo tēmu un sāksi nopietnāk pievērsties tam, kā sagatavot sevi negaidītiem pavērsieniem. Lai nepalaistu garām nākamos rakstus, seko man! Ja esi šīs tēmas lietpratējs, vai vēlies palīdzēt ar rakstu tapšanu un sabiedrības informēšanu, nekautrējies un raksti man vēstuli!